Ar slēpēm pa dzīvi Decembris 2013 | Page 92

Treniņu pamati “Krievu šķēres” - intensitātes un apjoma principiālā proporcija gada treniņu ciklā. paaugstināšanai un bufera sistēmas pilnveidošanai, kurām ir sevišķi liela slodze sacensībās. Augstas intensitātes intervālu treniņi nav ideāla treniņu metode, kura veicina muskuļos adaptīvās izmaiņas, tādas kā mitohondriju izmēru un skaita palielināšanu un kapilāru tīkla palielināšanu. Tieši otrādi, augstas intensitātes slodzes uz paaugstinātās laktāta koncentrācijas fona samazina mitohondriju skaitu un samazina arī kapilāru tīklu. Augstas intensitātes izsauktā adaptācija iestājas nosacīti ātri un vēl ātrāk izzūd neadekvātas slodzes intensitātes un apjoma rezultātā. 2. Lielākā izturības trenēšanas apjoma daļa (katru nedēļu) ir zemas intensitātes līmenī (zem zemā intensitātes sliekšņa - SF=130). Slodžu apjoms ir mainīgs un tam jābūt pietiekoši lielam atkarībā no slēpotāja darbaspēju līmeņa. Ekstremālos gadījumos šie treniņu apjomi elites līmeņa slēpotājiem var būt 45 stundas ilgi. Vienā treniņu nodarbībā un vienā nedēļas mikrociklā tie var summēties līdz 25 stundām. Šai garo distanču koncepcijai arī ir būtiska nozīme slēpotāju sagatavošanā, bet ne tik nozīmīga kā intervālu treniņu sistēmai. Ja dažreiz treniņu slodzēs kaut kas jāsamazina, tad tas ir tikai zemo intensitāšu apjoms, bet nekādā gadījumā intervālu treniņu kvalitāte un apjoms. Norvēģu slēpošanas treneri uzskata, ka slēpotājam jājūtas 92 ar slēpēm pa dzīvi psiholoģiski gatavam un fiziski atbrīvotam, lai realizētu šīs smagās intervālās slodzes. Ilgstošas un zemas intensitātes slodzes ir vitāli nepieciešamas tāpēc, ka tās veido muskuļu izturības pamatus, kuri ļauj veidot sirds asinsvadu sistēmas un laktāta atjaunošanās sistēmas maksimālās iespējas intervālu treniņos, nepārslogojot slēpotāja atjaunošanās kapacitāti. Smago treniņu filozofija ir praktizēta un sportistiem “ielikta” domāšanas pamatā jau, sākot ar 10 - 15 gadu vecumu. Tikai šajā posmā liela apjoma un mazas intensitātes slodzes ir galvenās un pat vienīgās. Liela apjoma un mazas intensitātes slodžu rezultātā pirmās adaptīvās izmaiņas slēpotājiem notiek muskuļu šķiedru līmenī - palielinās gan mitohondriju blīvums, gan kapilāru tīkla blīvums un pārsegums, gan tauku metabolismā iesaistīto enzīmu daudzums un aktivitāte. Lai pilnībā sasniegtu šīs muskuļos notiekošās izmaiņas adaptīvos griestus, nepieciešami vairāki gadi, un tas ir ļoti svarīgi slēpotāju sagatavošanas sistēmā, jo: 1. Tikai ilgstošu un pakāpeniski palielinātu treniņu slodžu apjoma rezultātā veidojas adaptīvās izmaiņas, kuras paaugstina slēpotāja reālās darbaspējas, kad ir sas­niegti V02 max griesti. Tam nepieciešami daudzi nopi­ tni e treniņu gadi. Tāpēc arī nav iespējama junioru, pat labāko, “ielekšana” elites slēpotāju vilcienā, kuram ir pavisam citi apgriezieni un ātrumi. Lai ar junioriem bieži ir novērojami identiski V02 max rādītāji salīdzinoši ar labākajiem slēpotājiem senioriem, bet nekad juniori nekad nav bijuši pas­ ules a vai Olimpisko spēļu čempioni. 2. Tendence, kas novērota jau vairākus gadus, liecina, ka slēpotāji elites līmeni sasniedz ievērojami vecākā gadu gājumā. Tātad, slēpošanas elite, tāpat kā citos sporta veidos, ir kļuvusi vecāka, nobriedušāka, kas gan izraisa virkni citu problēmu. Tajā pašā laikā junioru vecuma slēpotāji, piedaloties dažādās starptautiskās sacensībās, ir spiesti ilgus gadus samierināties ar nosacīti zemākām izcīnītām vietām, līdz kamēr viņu uzvārdi sāk parādīties pirmajā desmitniekā. Norvēģijā uzskata, ka junioru līmenis, sakarā ar urbanizācijas ievērojamo izaugsmi faktiski ir palicis nemainīgs, kas pēc būtības ir solis atpakaļ. Pārāk daudz automašīnas, autobusi, tramvaji, vilcieni u.tml. Kāpēc kenijiešu bērni samērā ātri iekaro rietumu skriešanas pasauli? Kas notiktu ar slēpošanu, ja Kenijā būtu sniegs? Progresīvo slodžu princips norāda, ka pakāpeniski palielinās totālie treniņu apjomi, pa treniņu gadiem. Norvēģi ir norādījuši dažas vadlīnijas šajos gada treniņu apjomos (treniņu stundās) atkarībā no slēpotāja vecuma (tabula blakus lapaspusē). Protams, šo slodžu apjoma progresējošā dinamika ir orientēta uz ilgtermiņa attīstību. Noforsējot šos apjomus, jebkurā vecuma diapazonā var iegūt adekvātas rezultātu izmaiņas, bet tikai īslaicīgas, kam seko rezultātu un darbaspēju neatgriezenisks kritums.