Treniņu pamati
Norvēģu treniņu sistēmas
pamatfilozofija
Norvēģu zinātnieki slēpotāju
izturības trenēšanas sistēmu saista un
pamato ar “savienoto trauku” likumu,
kur primārais ir izturības kapacitātes
attīstīšana un kur “savienojošais”
moments šajā slēpotāju sagatavošanas
sistēmā ir fizioloģijas zināšanas un
izpratne. Savā darbībā viņi vadās pēc
trenera profesionālā standarta
pamatprasībām, ko noteikusi
Starptautiskā Treneru apvienība:
• Trenerim jāpārzina un jāizprot
sporta fizioloģija savā sporta veidā
teicamā vai pat augstākā zināšanu,
prasmju un iemaņu līmenī.
• Trenerim teicami jāpārvalda
treniņu teorija un metodika savā
sporta veidā zināšanu, prasmju un
iemaņu līmenī.
• Trenerim savā praktiskajā
darbībā jāprot apvienot divus
augstāk minētos punktus.
Līdz ar to izprotama šo "savienoto
trauku teorijas" principa realizēšana
norvēģu slēpotāju sagatavošanas
procesā.
Slēpošana ir viens no tiem sporta
veidiem, kurā kā ierobežojošs faktors,
lai sagatavotu elites līmeņa sportistus,
ir treniņu laiks. Neskatoties uz to, ka ne
visi zinātniskie pētījumi visā pilnībā
attiecināmi uz elites līmeņa
slēpotājiem, norvēģu treneri zinātnes
sasniegumus izvirza elites līmeņa
slēpotāju sagatavošanas procesa
pamatā. Galvenais elites klases
slēpotāju sagatavošanā tomēr ir un
paliek treneru pieredze, kura balstīta un
pamatota ne tikai uz pieredzi, bet tās
savienojumu ar zinātnes sasniegumiem.
Jau iepriekš izklāstīts norvēģu
slēpotāju treniņu intensitātes
klasificējums, kurā pirmo reizi pasaules
sporta fizioloģijas vēsturē ir iekļauti divi
anaerobā vai laktāta sliekšņa līmeņi.
Balstoties uz zinātnes un pieredzes
apkopojumu un sadarbībā ar Vācijas
airētāju sagatavošanas procesu, faktiski
norvēģi izveidojuši savu treniņu zonu
klasifikāciju. Jānorāda, ka norvēģi
nekad maksimālo sirdsdarbības
frekvenci elites līmeņa sportistiem
nenosaka ar dažādu formulu palīdzību.
Nacionālās izlases slēpotājiem to
nosaka ar maksimālās intensitātes
treniņiem, kuros tad, kā saka B.
Daehlie, ir vienīgā reize, kad pielieto
Polar tipa pulsometrus.
Norvēģu slēpotāju sagatavošanas
sistēmas pamatfilozofija tiek balstīta uz
vairākiem nosacījumiem:
1. Orientēt mikrocikla treniņa
programmu uz diviem augs as
t
intensitātes treniņiem (intervāliem).
Sacensībās distanču slēpotāji realizē
savas maksimālās aerobās iespējas un,
kuram šīs iespējas ir augstākas, tas arī
uzvar. Aerobās iespējas vai aerobo
kapacitāti var iegūt divējādi: ģenētiski
un smagi, nopietni trenējoties.
Slēpotāju sagatavošanā mikrocikla –
vienas nedēļas treniņu nodarbību ciklu
veido ap/vai, pamatojoties uz diviem
“smagiem” intervālajiem treniņiem
katrā nedēļā. Šajos intervālu treniņos
uzsvars ir uz samērā īsiem, 3-8 minūšu
gariem intervālu. Šo divu intervālu
treniņu likums (katrā nedēļā) sākas tikai
ar junioru vecuma un līdz starptautiskā
līmeņa slēpotājiem. Literatūrā ir
norāde, ka junioru vecums, kurā drīkst
sākt intervālu treniņus, ir 18 - 19 gadi.
Protams, ka šajos intervālaju treniņos
ieskaita arī sacensības. Kā vēlāk
redzēsim, B. Daehlie, sacensību
periodam tuvojoties, pāriet uz vienu
intervālo treniņu nedēļā, bet intensīvajā
sacensību periodā vispār pārtrauc šos
treniņus, jo viņš uzskata, ka pilnībā
pietiek ar sacensībām kā smagākajām
fiziskajām slodzēm, un kuras absolūti
nodrošina šo Norvēģijā pieņemto
intervālu slodžu principu.
Piemēram, sacensību periodā junioru
vecuma (18 - 19 g.) slēpotāji nedēļā
trenējās vidēji 8-9 stundas, kas ir
ievērojami mazāk ne kā sagatavošanās
periodā. Intervālu treniņi ir šo treniņu
nodarbību (stundu) skaitā, un tie tiek
iekļauti treniņu programmās, sākot ar
augustu līdz sacensību perioda beigām,
t. i., aprīļa sākumam. Vienīgie mēneši,
kuros nenotiek smagie un intensīvie
intervālu treniņi, ir maijs, jūnijs un jūlijs,
un faktiski var teikt, ka šiem mēnešiem
lielā mērā ir pieskaitām arī aprīlis.
Smagas treniņu slodzes ar augstu
fizisko intensitāti ir svarīga treniņu
komponente lielākajam treniņos
atvēlētajam laika posmam. Tuvojoties
sacensību formai, šīs slodzes
slēpotājiem atsevišķos gadījumos var
izmainīties absolūtajās intensitātes un
apjoma ziņā. Tas attiecas arī uz gados
vecākiem slēpotājiem, kuri sacenšas
starptautiska mēroga sacensībās.
Norvēģi ļoti stingri ievēro likumsakarību
- 2 intervālu treniņi nedēļā. Bet lai
paaugstinātu darbaspējas, palielina
tikai treniņu apjomu un uzlabo intervālu
treniņu kvalitāti. Šī ir norvēģu slēpotāju
sagatavošanas procesa fundamentālā
koncepcija.
Liela apjoma un zemas intensitātes
darbs veido pamatu vai bāzi slēpotāju
darbaspēju intensificēšanai smagajam
sacensību periodam. Apjoms un
intensitāte ir savstarpēji saistīti. Arī
elites līmeņa slēpotājiem šī sakarība ir
ļoti nozīmīga augstu rezultātu
sasniegšanā.
Šīs norvēģu slēpotāju sagatavošanas
sistēmas pamatā ir tā saucamās krievu
šķēres, par kurām kādreiz rietumu
sporta speciālisti izteicās ar samērā lielu
ironiju. Intervālu vai smagajiem
treniņiem ir primāra nozīme kā sirds
asinsvadu sistēmas stresoriem. Jau
iepriekšējās nodaļās atzīmēts, ka tam ir
ļoti būtiska nozīme, lai paaugstinātu
skābekļa maksimālā patēriņa griestus
(V02 max). Šie intervālu treniņi ļoti
svarīgi arī laktāta sliekšņa
ar slēpēm pa dzīvi
91