Anders Gunde Svan
Stafete izvērtās ļoti aizraujoša, jo
pirmās četras komandas finišēja divu
sekunžu robežās. Pēc diviem gadiem
pasaules čempionāts Valdifiemmi
(Itālija) arī bija ienesīgs medaļu ziņā,
vienīgi šoreiz pārsvarā sudraba kaluma.
Čempionāts Svānam iesākās ar uzvaru
30 km klasiskajā stilā, bet pēc divām
dienām vēsturiskajā 15 km brīvajā stilā
notika divu leģendu maiņa – Gunde
Svāns par astoņām sekundēm piekāpās
uzvarētājam Bjernam Dēlī no
Norvēģijas. Stafetē norvēģu klasiskā
stila meistari pēc pirmajiem diviem
posmiem savējiem bija “atveduši” tik
iespaidīgu pārsvaru, ka Svānam un
Mūgrēnam vienīgais, ko atlika izdarīt
– nodrošināt zviedriem otro vietu cīņā
ar somiem. Pēdējā čempionāta dienā 50
km brīvajā stilā Gunde bija tuvu uzvarai,
tomēr par 17 sekundēm ātrāk noslēpoja
Mūgrēns. Līdz ar to čempionāts tika
noslēgts ar vienu zeltu un trim
sudrabiem. Un kā vēlāk izrādījās, šis bija
viņa pēdējais čempionāts, un tās pašas
sezonas beigās pēc 5. vietas iegūšanas
pasaules kausā Lahti tika pielikts punkts
spīdošajai karjerai. Līdz ar to Gunde
distanču slēpotāja karjeru beidza,
nesasniedzot pat trīsdesmit gadu
vecumu...
Šoreiz iemesls nebija trauma vai kas
tamlīdzīgs. Svāns, kurš bija uzvarējis tik
daudz un visur* – Olimpiskajās spēlēs,
pasaules čempionātos, pasaules kausa
posmos, ieskaitot pašu prestižāko
Holmenkollenas 50 km, pasaules kausa
kopvērtējumā, nacionālajā čempionātā
– juta, ka sāk mazināties motivācija un
zust šī īpašā vēlme būt labākajam.
Slaveno sportistu var ļoti labi saprast,
jo, ja esi sasniedzis visu, zūd tas īpašais
dzinulis, lai ārkārtīgi smagi strādātu
treniņos.
Intervijā pēc 50km distances viņš
izteicās, ka slēpojuma laikā jutis prieku
par Mūgrēnu, kurš varētu izcīnīt savu
pirmo individuālo zeltu. Tai pat laikā
Gunde sapratis, ka viņa paša karjera līdz
ar to ir galā. Svāns skaidroja, ka nav
jutis vilšanos par zaudējumu. Tas bija
ļoti neraksturīgi Gundem Svānam –
sportistam ar tik īpašu vēlmi būt
pirmajam. Tas nozīmēja, ka bija laiks
beigt karjeru, neskatoties pat uz to, ka
turpinājumā sekoja trīs “lielo” gadu
sērija, proti, 1992. gada Olimpiskās
spēles Albervillā, 1993. gada Pasaules
čempionāts Svāna dzimtenē Zviedrijā
(Falunā) un 1994. gada Olimpiskās
spēles Lillehammerē. Taču Gunde ļoti
labi saprata, ka motivācijas trūkuma dēļ
turpmākos gados sāktos lejupslīde, un
iespēja tik īsā laikā papildināt tā jau
bagātīgo medaļu kolekciju vēl ar
vairākām tā arī paliktu neizmantota. To
Svāns negribēja pieļaut.
Taču vienaldzīgs pret slēpošanu
Gunde noteikti nepalika. Jau nākamajā
gadā, komentējot televīzijā Albervillas
stafeti, kad soms Jari Isometsa pēdējā
posmā knapi pārspēja Mūgrēnu,
tādējādi liedzot zviedriem tikt pie
bronzas medaļas, Svāns tā “iekarsa”, ka
viņa balss bija tik skaļa, ka skatītājiem
bija jāpagriež klusāk skaņu, lai nepaliktu
kurli. Pēc tam viņš izteicās, ka īpaši
nomākta sajūta ir par to, ka jutis, ka
pats varējis veikt kādu no etapiem, un
tad rezultāts būtu bijis citādāks, tāpēc
pārņēmusi neliela nožēla, ka beidzis
karjeru par agru.
Gunde Svāns savas karjeras laikā ir
izcīnījis milzum daudz uzvaru (piedalījies
615 sacensībās, no kurām vairāk nekā
pusē – 342 – ir uzvarējis – aut.piez.), bet,
iespējams, visspilgtāk atmiņā viņš ir
palicis ar slēpojumu, kurā viņš ne tikai
neuzvarēja, bet palika viens no
pēdējiem. Un ne tāpēc, ka izcilais
slēpotājs būtu vāji nostartējis, bet gan
varonības un milzīgās cīnītāja gribas
dēļ. Holmenkollenā 1989. gadā Gunde
krita ap 11 km, salauza roku, bet
turpināja sacensību. Protams, pieraduši,
ka Svāns parasti ir līderos, TV
komentētāji (tajos laikos nebija tik
daudz kameru trases malā kā šobrīd –
aut.piez.) bija izbrīnīti un, nespējot
sagaidīt viņu un nezinot, kas ir noticis,
izmisumā jau sāka kliegt: „Kuuur iiiiiir
Gunde???”
Kad Svāns ieslēpoja stadionā uz
pirmā 25 km apļa beigām, visi skatītāji
un līdzjutēji, redzot un saprotot, kas ir
noticis, domāja, ka viņš izstāsies, bet
vienīgais, kas tā nedomāja, bija pats
Gunde, un viņš turpināja slēpojumu,
dodoties otrajā 25 km aplī. Viņš
Gunde Svāns (pa kreisi) kopā ar citu slēpošanas leģendu Tomasu Vasbergu.
Foto: http://www.aftonbladet.se
ar slēpēm pa dzīvi
75