Anders Gunde Svan
Foto: http://sverigesradio.se
atstūmās ar vienu nūju, jo traumēto
roku turēja ieliktu aiz starta numura.
Sāpes bija ļoti spēcīgas. Slavenais
komandas biedrs Tomass Vasbergs, kas
tobrīd strādāja par radio komentētāju,
divas reizes pieskrēja pie Svāna,
mēģinot viņu pierunāt “apstāties”, bet
pat milzīgajam un ietekmīgajam
Vasbergam tas neizdevās. Gundes
raksturs neļāva padoties un izstāties.
Turklāt, viņa paraugs bija izcilais
priekšgājējs, tautietis Sikstens
Jernbergs, kurš nekad nebija izstājies
(Jernbergu sauca arī par dzelzs vīru, bet
ne tikai tāpēc, ka “Jern” skandināviem
nozīmē dzelzs, bet cīnītāja rakstura dēļ–
aut.piez.). Ar mocībām Svāns sasniedza
finišu. Paužot atzinību, līdzjutēju rindās
radās teiciens: „Kaut pēdējais, bet
finišēja.” (faktiski Svāns bija
priekšpēdējais, jo lēnāks izrādījās viens
kazahs – aut.piez.).
Pēc finiša žurnālisti jautāja, kāpēc
Svāns neesot izstājies, uz ko
leģendārais zviedrs atbildēja, ka
Jernbergs nekad neizstājās un tāpēc arī
viņš nekad neizstāšoties. “Ja es būtu
izstājies, tad es to, iespējams, darītu
vēl un vēl, un tad mana slēpošanas
karjera būtu beigusies,” ska idroja
Svāns. Daudz un precīzi šajā situācijā
76
ar slēpēm pa dzīvi
pasaka viņa citāts: “Sāpes slēpojuma
laikā ir īslaicīgas, bet sāpes par
izstāšanos turpinātos visu mūžu...”
Citi apzīmēja to kā neprātu, ka tā
nevajadzēja darīt, sauca par
neapdomīgu, pat muļķīgu rīcību, bet
skaidrs ir viens, kas tas bija īsts vīrs,
sportists, cīnītājs un paraugs citiem.
Nākošajā gadā slēpošanas karalis bija
atpakaļ un triumfēja leģendārajā
Holmenkollenas 50 km distancē,
izcīnot šajās prestižajās sacensībās
otro uzvaru.
Pēc slēpotāja karjeras beigām viņš
izmēģināja spēkus rallijā, jāteic, ar
diezgan labām sekmēm. 1995. gadā
Gunde uzvarēja Zviedrijas čempionātā
un izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā.
Vēlāk Svāns strādāja arī kā TV
programmu vadītājs.
No 2007. līdz 2009. gadam bijis
Zviedrijas izlases galvenais treneris.
Ieliktais pamats visspilgtāk izpaudās
pēc gada Vankūveras Olimpiskajās
spēlēs, kur Zviedrijas stafetes
komanda pēc 22 gadu pārtraukuma
izcīnīja zeltu (un atkal Kanādā, kur
Svāns ar Zviedrijas izlasi triumfēja 1988.
gadā Kalgari – aut.piez.).
Saņēmis “Svenska Daglbldet gull
medalje” (zviedru) un “Holmenkollen
medalje” (norvēģu) par sasniegumiem
sportā.
* Gunde Svāns neuzvarēja vienīgi
leģendārajā Vasaloppet 90km slēpojumā,
bet tas nekādi nav uzskatāms par
mīnusu, jo maratona distances tomēr ir
kas cits un daudz atšķiras no ierastajām
pasaules kausa posmu distancēm. Jāņem
arī vērā, ka Svāna laikos jau bija
parādījušies vairāki slēpotāji, kas tikai
specializējās garajās distancēs,
nestartējot pasaules kausa posmos un
čempionātos. Klasiskajiem distanču
slēpotājiem ir grūti pārspēt
“gargabalniekus” maratona distancēs,
bet savukārt maratonisti nevar pacīnīties
par godalgotajām vietām čempionātos
50km. Ja to varētu izdarīt, tad piedalītos
un izcīnītu, un neaizbildinātos ar
atrunām, ka par to netiek maksāts
(piem., vairāku maratonu posmu
uzvarētājs un godalgoto vietu ieguvējs
Anderšs Auklands (Norvēģija), startējot
Pasaules kausa posmā 50 km
Holmenkollenā 2009. un 2012.gadā bija
attiecīgi 32. un 34. vietā.