Anders Gunde Svan
Foto: http://multimedia.dn.no
kurš tikko bija sasniedzis 22 gadu
vecumu, tas bija izcils panākums.
Līdz nākamajām Olimpiskajām
spēlēm norisinājās divi pasaules
čempionāti, kur Svānam bija mainīgas
sekmes. 1985. gadā Zēfeldē (Austrijā)
viņš izcīnīja uzvaras 30 km un 50 km, kā
arī bronzu stafetē. Savukārt 1987. gadā
Obersdorfā (Vācija) Gunde palika bez
individuālās medaļas, vienīgi zelts
stafetē bija mierinājums par
neveiksmīgo čempionātu. Uz Zēfeldi
Svāns bija paņēmis līdzi 2,3 m garo
slēpošanas nūju, kuru izmantoja treniņu
dienā, atstumjoties ar vienu nūju. Tas
bija domāts, lai atbalstītu slidsoļa
tehniku, par kuru tobrīd notika plašas
diskusijas. Slidsoli apstiprināja, bet kopš
tā laika Starptautiskā Slēpošanas
federācija noteica slēpju nūju izmērus.
1987./1988. gada sezona gan
Svānam, gan pārējiem zviedriem sākās
lieliski, jo līdz sezonas galvenajam
notikumam dzeltenzilie bija uzvarējuši
74
ar slēpēm pa dzīvi
visos četros pasaules kausa posmos –
Svāns vienu, bet Torgni Mūgrēns trīs
reizes. Taču Kalgari Olimpisko spēļu
sākums zviedriem izvērtās pagalam
neveiksmīgs. Pirmajās divās distancēs
– 15 km un 30 km klasiskajā stilā –
Svāna 10. vieta 30 km klasikā bija
labākais zviedru “panākums” vīru
konkurencē. Olimpiskās spēles bija jau
pusē, bet nebija izcīnīta neviena
medaļa. Presē parādījās smaga kritika,
slēpotājiem bija psiholoģiski grūti. Ja
Sarejevo Gunde no līdzjutējiem saņēma
kaudzēm vēstuļu, tad Kalgari bija
atnākušas tikai divas. Kaut arī tas bija
gaužām maz, tomēr viņš uzzināja, ka
vismaz divi ir patiesi un īsti līdzjutēji.
Zviedriem vairs nebija, kur atkāpties, un
stafete mainīja visu. Gundem noteikti
tobrīd nācās bieži atcerēties iecienīto
teicienu, ka uzvarētājam vienmēr ir
plāns, bet zaudētājam attaisnojums.
Jans Otosons ar Vasbergu labi noslēpoja
pirmos divus etapus, bet galveno
izrāvienu trešajā posmā veica Svāns,
atvedot 27 sekunžu pārsvaru pār krievu
komandu. Ceturtajā etapā Torgnī
Mūgrēnam, kas todien nejutās pavisam
vesels, bija uzdevums noturēt šo
pārsvaru. Svāns nevarēja mierīgi gaidīt
stadionā, tāpēc ceturtā posmā viņš
atradās jau apļa vidū mežā un atbalstīja
Torgnī ar saucieniem: “Dod kārtīgi
tagad! Atpūsties varēsi vēlāk.” Aleksejs
Prokurorovs nokrita, tādējādi
atvieglojot Torgni uzdevumu, un
Zviedrija izcīnīja tik ļoti gaidīto zeltu...
Ar to viss Svānam vēl nebeidzās, jo 50
km brīvajā stilā tika iegūta otra zelta
medaļa. Izvirzoties vadībā distances
vidusdaļā, līderpozīcijas viņš neatdeva
līdz pat finišam.
Pasaules čempionātā Lahti 1989.
gadā Gunde savu kolekciju papildināja
ar trim zelta medaļām – 15 km un 50 km
brīvajā stilā, kā arī stafetē, kur šoreiz
Svāns veica otro posmu, bet uzvaru
pēdējā posmā nodrošināja Mūgrēns.