Mācīsimies slēpot
14. Pārvietošanās kāpumos
4. attēls - nepareizi veikta bremmzēšana
braucot pat lielā ātrumā.
Izdarot kritienu, slēpotājam vispirms jāpāriet dzi|ā
pietupienā un tad jākrīt sānis - atpakaļ pret kalnu (sk. 5.
attēlu).
Par tīšu kritienu kā vienu no bremzēšanas veidiem
aprakstīts jau 20. gadsimta 30. gadu literatūrā. Mūsu dienās
kritiena mācīšana ietverta daudzu valstu slēpošanas
mācīšanas programmās - norvēģu , amerikāņu, krievu,
igauņu.
Kāpumu pārvarēšanai izmanto dažādus pārvietošanās
vei us atkarībā no kāpuma slīpuma, garuma, sliedes
d
stāvokļa, slē otāja fiziskās un taktiskās sagatavotības.
p
Kāpumus var pārvarēt, slīdot uz slēpes slīdvirsmas vai uz
slēpes iekšējām šķautnēm. Kāpuma pārvarēšanai uz visas
slīdvirsmas izmanto slīdošos, skrejošos vai kāpjošos soļus,
kur kāpuma stāvums ir līdz 18° un slēpes neizslīd. Ja kāpums
ir vēl stāvāks vai arī slēpes izslīd jeb «sit atpakaļ», tad
slēpotājs kāpumu pārvarēšanai slēpes piezemē uz iekšējām
šķautnēm, ar izvērstiem slēpju priekšējiem galiem “pusskujā”
un “skujā”. Stāvas nogāzes pārvarēšanai izmanto “kāpni”,
virzoties pret kā umu sāniski ar pieliekošiem soļiem.
p
Kāpumus iespējams pārvarēt, lietojot arī slidsoļus - pār
maiņus divsoļa slidsoli, vienlaikus divsoļa slidsoli un vienlaikus
viensoļa slidsoli.
Kāpumu pārvarēšana ar slīdošo soli ir līdzīga parmaiņus
divsolim (sk. 6. attēlu).
Solis kļūst īsāks, bet nepalielinās soļa izpildījuma biežums.
6. attēls - slīdošais solis
5. attēls - nepareizi veikta bremmzēšana
Augums tikai nedaudz noliekts uz priekšu, pēc atgrūdiena ar
kāju slēpe tikai nedaudz tiek atcelta no sniega.
Mācot slīdošo soli kāpumā, jāņem vērā tās pašas
mācīšanas īpatnības, kā mācot pārmaiņus divsoli.
Pakāpeniski jāpalielina kāpuma stāvums, slēpotāja
pārvietošanās ātrums. Slēpes jāie iež tā, lai tās neizslīdētu.
z
Slīdošo skrējienu (sk. 7. attēlu) slēpotāji izmanto, ja
7. attēls - slīdošais skrējiens
56
ar slēpēm pa dzīvi