Mācīsimies slēpot
kāpuma slīpuma leņķis ir 12 – 16° vai arī pasliktinājusies
slēpju noturamība.
Kāpjošo soli (sk. 8. attēlu) slēpotājs lieto kāpuma pārva
rēšanai stāvos 16-18° kāpumos vai arī tad, ja ir pavisam slikta
slēpju noturība. Šajā veidā slēpe vairs neslīd nemaz, slēpotājs
ieņem divatbalsta stāvokli ar nūjām.
vertikāli. Vispirms, pārvarot kāpumu “kāpnē”, augšējā nūja
jāieliek sniegā, tad izpilda pielikšanas soli ar slēpēm un pēc
tam ieliek sniegā otru nūju.
Skolotājs, mācot kāpumu pārvarēšanu minētajos trīs
veidos, sāk ar šo soļu imitāciju uz vietas, pēc tam pārvietojoties kā umā, demonstrējot un paskaidrojot.
p
8. attēls - kāpjošais solis
Kāpumu pārvarot “pusskujā”, slēpotājs vienu slēpi virza
taisni slēpoša as virzienā, bet otras slēpes priekšējo galu
n
izvērš sānis un piezemē uz iekšē ās šķautnes virzienā uz
j
priekšu. Roku darbība - kā pārmaiņus divsolī (sk. 9. attēlu).
10. attēls - kāpums “skujā”
11. attēls - kāpuma pārvarēšana “kāpnē“
9. attēls - kāpums “pusskujā“
“Skujā” pārvar izteikti stāvus kāpumus (sk. 10. attēlu). Šai
solī slēpotājs izvērš slēpju priekšējos galus sānis un slēpes liek
uz to iekšējām šķautnēm, pārceļot vie as slēpes aizmugurējo
n
galu pāri otrai. Pārmaiņus - roku darbība, nūjas tiek ieiktas
l
sniegā aiz slēpēm.
Kāpuma pārvarēšanu “kāpnē” izmanto stāvās nogāzēs (sk.
11. attēlu), virzoties pret kāpumu sāniski ar pieliekošiem
soļiem. Slēpotājs kāpumu pārvar, nostājoties sāniski
kāpšanas virzienā, slēpes paralēli viena otrai, augums
ar slēpēm pa dzīvi
57