Mācīsimies slēpot
13. Bremzēšanas veidi
Nobraucot no kalna ar slēpēm, slēpotājam jāprot attiecīgā
brīdī samazināt nobrauciena ātrumu vai pat pilnīgi apstāties.
Bremzēšanu “pusarklā” (sk. 1. attēlu) lieto nobraucienos,
lai samazinātu nobrauciena ātrumu. Šajā gadījumā slēpo ājs
t
izliek sānis bremzējošo slēpi, atbal ta slēpe veido gandrīz
s
taisnu līniju. Lai palielinātu bremzēšanas efektu, slēpes
aizmugurējais gals jāatvirza sānis, slēpe vairāk jāpagriež uz
iekšējās šķautnes un jāpalielina spiediens uz tās.
1. attēls - bremzēšana “pusarklā”
Bremzēšanu “arklā” (sk. 2. attēlu) izmanto stāvākos un
taisnos nobraucienos. Bremzēšanas laikā plaši jāizvērš slēpju
aizmugurējie gali, vienādi noslogojot abas slēpes.
Bremzēšanas veidu “pusarklā” un “arklā” mācīšanu
ieteicams sākt uz vietas, atkārtoti ieņemot “pusarkla” un
“arkla” stāvok us.
ļ
2. attēls - bremzēšana “arklā”
Nākamais solis – bremzēšanas veidu izpilde uz lēzenas
nogāzes, saglabājot “pusarkla” vai “arkla” stāvokli visu
nobrauciena laiku; tad – bremzēšana “pusarklā” un “arklā”
pie karodzi iem, līdz notiek pilnīga apstāšanās, un
ņ
bremzēšanas tehnikas pilnveidošana stāvās nogāzēs.
Bremzēšanu noslīdot izmanto ne tikai, lai strauji samazi
nātu ātrumu, bet arī, lai pilnīgi apstātos. Gatavojoties
bremzēt, slēpotājs strauji saliec kājas ceļgalu lo ītavās,
c
tādējādi atslogojot slēpes, un vienlaikus pagriež augumu par
90°, lai slēpju aizmugurējie gali neslīdētu pa nogāzi uz leju.
Slēpotājs nostājas šķēr ām nobrauciena virzienam un,
s
slēpēm nekrustojoties, nedaudz noslīd sāniski.
3. attēls - bremzēšana noslīdot
Bremzēšanas veidu izpildījumā bieži novērojamas šādas
patmatneprecizitātes:
• slēpes nav pietiekami iegrieztas uz iekšējām malām
un, bremzējot “arklā”, izslīd, priekšējie slēpju gali nav
tuvi āti viens otram (sk. 4. attēlu);
n
• slēpes krustojas priekšējos galos;
• nav vienādi noslogotas abas slēpes pagriezienā
“arklā”, un nav pilnīgi noslogota slēpe pa riezienā
g
“pusarklā”;
• nepietiekami izvērsti slēpju aiz ugurējie gali;
m
• nepietiekami saliektas kājas ceļ alu locītavās, un tās
g
nav tuvinātas.
Pilnveidojot bremzēšanas veidu “pusarklā” un “arklā”
teh isko izpildījumu, skolotājam jāveltī uzmanība atsevišķu
n
brem ēšanas kustību elementu paskaidrojumam un
z
demonstrēju am. Slēpotājiem ieteicams vairāk saliekt kājas
m
ceļgalu locītavās un, tuvinot ceļgalu locītavas vienu otrai,
izvērst sānis papēžus.
Pie bremzēšanas var pieskaitīt arī apzinātu (tīšu) krišanu.
Dažkārt slēpotājam n