Treni?u pamati
Vecums gados
Treni?u stundas gad?
12 - 13
250
14 - 15
300
16
380
17 - 18
atkar?b? no brieduma
19
520
20
580
22
650
25
750
un vec?kiem
apm?ram 100
Gada treni?u norma atkar?b? no vecuma
Ja s?k tren?ties v?l?kos gados, tad tas
nenoz?m?, ka uzreiz realiz?jams
konkr?t? vecuma apjoms. Paral?li
samazin?tajam apjomam v?l ir
samazin?tas ar? intensit?tes un apjoma
attiec?bas (20% uz 80%). Norv??ij?
apjomu parasti nosaka ar veikto
kilometr?žu un laiku, piem?ram, 3
stundu vid?ajas intensit?tes skr?jiens
mež?. Interesanti atz?m?t, ka vasaras
m?nešos norv??u sl?pot?ji ?erme?a
augšda?as att?st?šanai praktiz? liela
apjoma slodzes smai?ošan?. Smai?ošana
ne tikai pilnveido roku sp?ku, bet ar?
att?sta t?s musku?u grupas un pilnveido
t?s kust?bas, kas nepieciešamas
vienlaikus slidso?iem.
3. Izvair?ties no slodz?m, kuras ir
slodžu intensit?tes klasifi atora vidus
k
posm?.
Teiktais izklaus?s dogmas l?men?.
Dažreiz intensit?tes palielin?šanai
stabil? slodzes l?men? ir pak?peniskuma
funkcija. Pat elites l?me?a sl?pot?ji
nor?da, ka reiz?m nepieciešams un ar?
“pat?kami” main?t sl?pošanas ?trumu, it
?paši to paaugstinot, bet tikai neliel?s
dev?s garo treni?u laik?. Šaj? sakar?b?
norv??u speci?listi sa ??( ?G&V?I6??W0??WF?V??Z?6?v?GZ?F2F?V?H2V?G,J????V?H?2???2??B6?v?G&V??XgRF?V?H0?G&V??Xf???6?W2f?Vvƒ?( ???FV??LH&?F2F?f??WLH?V?????f???FW'lH?RG&V??Xf??"F??????WF?????"???HI62?Wf?G?I7GR?V??H@?v&?G&V??XgR??FV?6?LHF??f?V?H?G&V??XlHf?V??B?H???R?LH,J????FV?6?LHF??6?F?V?lH&F?V?6??B??&V??I7BG&V??XgW2LHLH??FV?6?LHLI2???W&?"??6?f??F?&f?GW2FK?????W?Z?V??WLH?V?V?F&??LI7GR ?f?V?RF&??F???V???bf?G?J?v0????HZ?27?'Ff??????J6??H ??W6?\K?V?V?6?&G26??7fGR6?7LI6?P?V?F????R6?I7?LH??&v??6?H??f?F?6???RLHFVG??G&V?I6?2?F??H??@?"G&V??XgR&?6W7R6?I7?Z?HF????H?f?V?2F??V?6??2&?6W7R?F??I7 ?6?I7?Z?2&?6W7W2G&V??Xf?2? ??W?V6?\Z?2?V|Z?BI62?W7I6?2?,H?0?V????LJ?lH?2f??????J6?6?H2????Xf2V??LH&W?V?LHLH?,H?2F&&7I6?2??H?&W@?LH,J?f"&7F?W2F??V?BW?6?G2???( ??f?,H?( ???FV?