Pēc K. Morberga domām ikvienam jācenšas strādāt un pašam ar saviem spēkiem tikt uz priekšu. LU profesors P. Zālīte teicis: “Viss, ko Morbergs ir darījis un ko panācis, ir viņa paša darbs un panākums.” Palīdzību no viņa sagaidīja tie, kuriem tā tiešām bija nepieciešama un kas to bija pelnījuši. Viņš bija cildens paraugs, kurš savus mērķus piepildījas ar savu centīgo un neatlaidīgo darbu.
Pēc savas gribas K. Morbergs visu savu mantu novēlēja Latvijas Universitātei, kura tādējādi mantoja sešus namus Rīgā, skaistu un priekšzīmīgi iekārtotu vasarnīcu ar krāšņu dārzu Rīgas Jūrmalā, Lielstrikaišu mājas Bukaišu pagastā, dārgas mēbeles, mākslas darbus, vērtīgas grāmatas un vēl aptuveni 600,000 latus skaidrā naudā, kas bija noguldīta Rīgas bankās. Visa dāvinājuma kopvērtība bija ap 4 milj. latu liela.
Testaments stājās spēkā 1930. gadā 27. maijā, un 1931.gada 23. janvārī LU pārņēma mantojumu ar K. Morberga norādījumiem.
“Tik darbā ir svētība, tik darbā ir laime. Tik darbā sev, tik darbā tuvākam, tautai, cilvēcei!” K. Morbergs ir dzīvojis savu dzīvi un strādājis tā, lai piepildītu sevi un būtu par paraugu citiem. Šīs izcilās 20. gadsimta Latvijas personības dzīvesstāsts lai kalpo par paraugu mūsdienu censoņiem, LU studentiem, plašajās dzīves takās nenomaldoties un sekojot savam aicinājumam!