bāzi, bet principā dzīvojām šķirti no
ģimenēm. Bet mēs toreiz visi dzīvojām
ar futbolu, atmosfēra un sajūtas bija
fantastiskas.
- Kādas toreiz izlasē bija attiecības?
- Ļoti labas.
- Vai taisnība, ka Jums ar Koļinko
attiecības tomēr nebija labas un bija
brīži, kad pat nesarunājāties?
- Es teikšu tā – normālas mums ar
Koļinko bija attiecības. Ar visiem nekad
nebūsi draugs, bet pateikt, ka mums
būtu bijušas sliktas attiecības, es ne-
varu.
- Esot pat bijušas epizodes, kad viņš
Jums laukumā neesot izspēlējis bum-
bu, lai gan bijāt labākā situācijā nekā
partneris.
- Nezinu, es tādus gadījumus nemanīju.
Laukumā jau vispār tādās kategorijās
nedomā, domā tikai par uzvaru.
Turklāt – ko Koļinko būtu bez manis
darījis? (smejas) Es tik daudzas reizes
viņu glābu. Un viņš mani arī.
- Sakāt, ka Jums bija draudzīga
komanda, taču daudzi spēlētāji ir
stāstījuši, ka deviņdesmito gadu
beigās un gadsimtu mijā bija arī
pamatīga ģedovščina. Un šajā sakarā
pārsvarā tiek minēts Valērija Ivanova
vārds.
- Tajos laikos tas bija normāli. Šodien
jaunais spēlētājs nepaņems maisiņu ar
bumbām un paies garām. Toreiz vecāks
spēlētājs jaunajam pateica, ka kaut kas
ir jāizdara, un viņš to arī darīja. Es pat
teiktu, ka tagad tāda veida ģedovščinas
futbolā pietrūkst. Atceros, ka tad, kad
pats atnācu uz izlasi, priekšā bija –
Jurijs Popkovs, Oļegs Karavajevs, Juris
Ševļakovs un Oļegs Aleksejenko. Alekse-
jenko man jau uzreiz pateica – paņem
to, to un to, izdari to, to un to. Un es bez
kādām runām to arī darīju.
- Toreiz izlases līderis bija Ainārs Lin-
ards. Cik augsta līmeņa spēlētājs viņš,
skatoties ar šodienas acīm, bija?
- Labs spēlētājs, tam laikam laba līmeņa
uzbrucējs. Tajā laikā labāka uzbrucēja
Latvijā nebija. Turklāt viņš regulāri
sita iekšā. Tagad tāda spēlētāja, kurš
regulāri, kaut vai katrā otrajā spēlē
gūtu vārtus, nav. Nav bombardiera.
Vārtus gūst aizsargi. Bet pagaidīsim,
paskatīsimies, kā būs nākamajā ciklā –
varbūt Valērijs Šabala atvērsies un sāks
regulāri sist iekšā.
Arī runājot par spēlētājiem vispār, ne ti-
kai uzbrucējiem, domāju, ka jau rudenī
var būt pārsteigumi, var sākt spēlēt kādi
futbolisti, par kuriem šobrīd nerunā kā
par izlases pamatsastāva vīriem. Kaut
vai tas pats Visvaldis Ignatāns, ļoti labs
spēlētājs – tieši vakar uz viņu skatījos.
Jauns, spēcīgs puisis. Arī Oļegs Timofe-
jevs ir labs spēlētājs, kurš var spēlēt.
- Atgriezīsimies pie Jūsu paaudz-
es un tā laika izlases. Ir cilvēki, kuri
saka, ka Jūsu paaudzes sasniegumos