tās labot un glābt komandu. Arī es, pro-
tams, kļūdījos, bet biju tāds aizsargs,
kurš bieži laboja partneru kļūdas.
- Ir pagājuši jau tieši 10 gadi kopš vairs
nespēlējat izlasē. Kā, skatoties no ma-
las, vērtējat to, kas šobrīd notiek ar šo
komandu?
- Tagad līmenis tomēr ir zemāks. It kā
pēc uzvārdiem ir labi spēlētāji, bet kaut
kā pietrūkst.
- Kuri, Jūsuprāt, ir šī modeļa izlases
atslēgas spēlētāji?
- Manuprāt, viens no svarīgākajiem šīs
paaudzes spēlētājiem tomēr ir Andris
Vaņins. Lai gan atkal – mūsu laikā bija
Aleksandrs Koļinko, kuru uzskatu par
visu laiku labāko Latvijas vārtsargu.
Viņš bija un joprojām ir mašīna, ne
cilvēks. Bet atgriežoties pie šīs paaudz-
es līderiem – tāds ir arī Aleksandrs
Cauņa. Potenciāls būtu arī Artjomam
Rudņevam, taču viens ir spēlēt klubā,
otrs - izlasē. Šajā modelī ir grūti no-
saukt vienu tādu atslēgas spēlētāju,
varbūt, ka arī tā ir viņu problēma.
- Vai Rudņevs atvērsies arī izlasē?
- Nezinu. Es uz to ceru, viņš vēl ir gados
ļoti jauns spēlētājs, viņš vēl var nobri-
est kā vīrs.
- Bet šai izlasei, Jūsuprāt, vispār ir
potenciāls?
- Ir, domāju, ka ir. Cits jautājums, vai tā
to realizēs.
- Kurš ir izlases vājais posms?
- Aizsardzība, arī aizsardzības malas.
Uzbrukuma iesākšana tomēr sākas no
aizsardzības, un tas mums pieklibo. No
malas tas ir ļoti labi redzams. Citreiz