Tartu slēpošanas maratons
Laura Lapiņa
42 gadi, 2013. gada
Tartu maratonā ātrākā
slēpotāja no Latvijas
dalībniecēm
–– Kā nonāci pie lēmuma startēt
tieši Tartu slēpošanas maratonā?
– Pirmo reizi Tartu slēpojumā startēju
jau pirms gadiem astoņiem. Nav jau tā,
ka būtu pēkšņi no nekā izdomājusi kāpt
uz slēpēm, jo astoņdesmitajos deviņdesmitajos gados biju Latvijā pat
ļoti laba slēpotāja un vairākkārtēja
Latvijas čempione (tajā laikā Laurai bija
cits uzvārds - Purniņa). Tartu startēju jau
tāpēc, ka man ļoti patīk klasiskais stils,
bet Latvijā klasiskā stila sacensības
gandrīz vai nav, jo tagad lielākā daļa
iemīļojuši slidsoli. Tartu maratons bez
tam ir ļoti augstā līmenī un, kas man
svarīgi, visi šie 63km ir vienā distancē,
kurā nav jāriņķo pa apļiem.
–– Nosauc, lūdzu, trīs spilgtākos
iespaidus, kuri nāk prātā, runājot par
Tartu slēpošanas maratonu.
1. Protams, viens no iespaidīgākajiem
momentiem ir starta pūlis, kurā cenšos
nesatraukties par izraušanos citiem
priekšā, bet vienkārši izbaudu šo starta
brīdi.
2. Ļoti labi sagatavotā trase ar lielo,
kvalitatīvi sagatavoto špūru skaitu.
3. Trešais, kas nāk prātā, ir karstais
alus finišā. Man gan ļoti negaršo, bet
citas dāmas dzēra un es arī pagaršoju, jo
tajā brīdī jau vēl adrenalīns iekšā!
–– Tiem, kuri nav bijuši klātienē,
varētu šķist, ka tādā pūlī, kāds ir Tartu
maratonā, paslēpot nemaz nav
iespējams. Kāda ir sajūta startā,
atrodoties tik lielā slēpotāju pulkā, un
vai izmantoji kādu īpašu taktiku, lai
tiktu izdevīgākā pozīcijā?
Tā kā startēju pūļa aizmugurējā daļā,
startā bija jāgaida kādas 10 minūtes, lai
tiktu tālāk distancē. Bet galvenais
sekoju līdzi, lai nesalūztu kāda no nūjām.
–– Tavs vērtējums – vai trasē ir
pietiekami labas citu dalībnieku
apdzīšanas iespējas?
Apdzīšanas iespējas ir pietiekami
Laura Lapiņa Nr 2534. Foto: Lauras Lapiņas privātais arhīvs
ar slēpēm pa dzīvi
33