N
u tā… Kad kājas ir
nedaudz rimušas
sāpēt un vilka
ēstgriba ir remdēta,
tad beidzot var arī
atskatīties uz sasniegtajām virsotnēm!
Iet distancē ar slēpēm?! Ja kāds to būtu
pajautājis Anniņai pirms ziemas VX-a,
tad jautātājs labākajā gadījumā būtu
saņēmis kādu asu vārdu pretī, bet
sliktākajā – ar to pašu slēpj zābaku. Bet
nu visu pēc kārtas.
Gaidāmajām sacensībām
noskaņojāmies jau laicīgi, un apziņa, ka
tā nebūs nieka pastaiga, bija skaidra. Arī
tas, ka distancē jādodas kājām, likās
pašsaprotami. Neesam tie izveicīgākie
slēpotāji (tagad gan esam!!!) – visiem
tikai kreisā soļa slēpes, dzirdētie stāsti
par Vidzemes jūrmalas akmeņaino
krastu, kas nav tā piemērotākā
slēpošanai, un tad vēl Randu pļavas… –
tas viss nepieļāva domu, ka mēs varētu
Piedzīvojums
doties trasē ar slēpēm. Bet tomēr
slēpojām!
Pēdējā dienā mani nepameta doma,
ka būtu vērts slēpes vismaz paķert līdzi
un tad uz vietas izvērtēt, kas un kā.
Ilmārs un Baiba bija ātri pierunājami, tā,
ka atlika vien Anniņas pārliecināšana.
Tika dota zaļā gaisma slēpju
paņemšanai, bet ne slēpošanai. Arī tas
jau bija daudz!
Turpceļā spēcīgi putina lipīgs sniegs,
ārā pieturas viegls plusiņš. Kristapa
komentārs par došanos ar slēpēm trasē
– fiftī / fiftī. Uzvelku slēpes un dodos
nelielā testa braucienā. Dziļajā sniegā
slīdamība nav tā labākā, toties negrimst
tik ļoti, kā stājoties uz tā ar zābakiem.
Pielaužu arī meitenes izmēģināt slēpes.
Kā tūrisma eksperts, Baiba arī ir par
slēpēm, taču Anniņa, lai arī jau domīga,
taču joprojām nav par.
Pienāk brīdis, kad pieteikuma anketā
jāizvēlas starp kājām un slēpēm.
Apkārtējās komandās valda totāls
antislēpju noskaņojums. Meitenes met
monētu – uzkrīt “kājas”, taču joprojām
šaubāmies. Man apnīk mūsu
neizlēmība, tādēļ apvelku anketā
“kājas”, atstāju Baibu un Annu domīgi
stāvam pie tiesnešu galda ar to papīru
rokās un dodos krāmēt distances somu.
Pēc brītiņa meitenes pienāk un paziņo
mūsu likteni – Slēpojam! Nu moins…
Kā izrādās, tad no 27 komandām ar
slēpēm distancē dodas tikai 3
komandas, ieskaitot mūs. Nedaudz
nepamet ieberziena sajūta, bet vai tad
pirmo reizi ar pīpi uz jumta?!
Starta salūts un viss sākās! Sākumā
jāsameklē daļa no distancē
meklējamajiem punktiem, atrisinot
lapiņu kolāžu, un daļa no atbildes
meklējama dzirnavu tornī. Lampiņoto
cilvēku bars uz brīdi skaisti noštopē
Ainažu šoseju un tad sāk spietot gar
dzirnavu mūriem. Jāuzteic komandas
ar slēpēm pa dzīvi
137