V
iens no biež?kajiem
jaut?jumiem, ko man
uzdod pacienti (gan
sportisti, gan nesportisti), ir: “K?
paaugstin?t imunit?ti? Ko lai t?du
palieto, lai neslimotu?”
T?d? sakar? ar? rad?s šis raksts.
Nepretend?ju uz vien?go paties?bu, bet
t?l?k aprakst?t? sist?ma daudziem ir
pal?dz?jusi sak?rtot vesel?bu, celt
imunit?ti un maz?k slimot.
Imunit?te – no lat??u valodas v?rda
imunnis – br?vs, neaizskarams; neskarts,
t?rs.
Par imunit?ti sauc organisma
neuz??m?bu pret slim?bu izraisošiem
mikroorganismiem, noteikt?m ind?m
un daž?diem sveš?erme?iem.
20. gadsimta s?kum? v?cu zin?tnieks
Pauls ?rlihs noskaidroja, ka imunit?ti
rada asin?s esoš?s pretvielas jeb
antivielas. Pirm?s pret slim?bu
izrais?t?jiem v?ršas š?nas, kuras sauc
par makrof?giem un neitrof?liem, t?s
absorb? “ienaidniekus”. P?c tam
T-limfoc?ti dod sign?lu aizsardz?bai un
B-limfoc?ti kaulu smadzen?s izstr?d?
pretvielas “ienaidnieka” apkarošanai –
imunoglobul?nus.
Speci?lista padoms
Paula Stradi?a kl?nisk?s universit?tes
slimn?cas ?rste – imunolo?e, nefrolo?e
Inese Mihailova saka, ka bieži
imunit?tes termins tiek izmantots
spekulat?vi daž?d?s rekl?m?s,
pied?v?jot it k? imunit?tes stiprinošus
l?dzek?us, kas paties?b? nemaz nav tik
nepieciešami, jo 80% gad?jumu vesel?ba
ir atkar?ga no paša cilv?ka, nevis no
medic?nas.
Krievijas kara medic?nas akad?mij?
ar? m?ca, ka m?su vesel?bas probl?mas
rodas:
• 50% no dz?vesveida,
• 20% no iedzimt?bas,
• 20% no ekolo?ijas,
• 8% no pašas medic?nas,
• 2% no citiem c?lo?iem.
Mans st?sts par to, k? saglab?t un
atg?t vesel?bu, ko st?stu katram savam
pacientam, ir š?ds.
M?s sast?vam no š?n?m. Š?nas
barojas no vismaz?k? asinsvada –
kapil?ra. Starp kapil?ru un š?n?m
atrodas starpš?nu š?idrums jeb pamata
substance Y.
Taj? savuk?rt atrodas fibroc?ti, kas
ražo proteoglik?nu saistaudus. Šo
saistaudu uzdevums ir nog?d?t š?n?
vajadz?go un izvad?t
l?dz asinsvadiem
nevajadz?go.
Ja m?su
organism? nok??st
p?r?k daudz
homotoks?nu
(homo – cilv?ks,
toks?ni – kait?gas
vielas), tad šie
proteoglik?nu
saistaudi
pies?r?ojas un
nesp?j veikt savu
funkciju.
Šie toks?ni rodas
no norm?las šunu
M?s sast?vam no š?n?m. Š?nas barojas no vismaz?k? asinsvada
darb?bas. Š?nas
– kapil?ra.
str?d?, taj?s notiek
vielmai?a. Vielmai?as galaprodukti
mums nav vajadz?gi. Ja reiz organisms ir
paredz?jis izstr?d?t kaut ko
nevajadz?gu, ir paredz?ti ar? to izvadce?i
un tie ir – ?da (izsv?stot), g?ot?das
(iesnas), plaušas (izelpojot), zarnu
trakts, ur?nce?i un ar? m?nešreižu laik?
organisms sp?c?gi att?r?s.
K? jau teicu, ja b?tu tikai tie toks?ni,
ko izstr?d? organisms, tad tas pats ar?
tiktu gal?. Diemž?l m?sdien?s toks?nu ir
vair?k un organisms bieži vien ar tiem
gal? netiek. Gandr?z visi cilv?ki
m?sdien?s ir pak?auti lielam stresam.
Stress organismam ir gan tas, ka nav
laika pa?st, gan, ka neaizejam laik?
gul?t, gan katras sacens?bas un
eks?mens, gan uztraukums par darbu,
slim?bas, gan nepilnv?rt?gs uzturs utt.
T?dos apst?k?os š?nas str?d? daudz
intens?v?k un nevajadz?go gala produktu
izstr?d?jas daudz vair?k. Pats galvenais
pies?r?ot?js ir m?sdienu ekolo?ija.
Gaiss ir pies?r?ots. Daudz kait?gu vielu
nok??st organism? ar p?rtiku, jo lauki
tiek ind?ti pret nez?l?m, tiek izmantoti
pestic?di, lai izn?cin?tu kult?raugu
kait?k?us; lai lab?k saglab?tos aug?i un
d?rze?i ziemai, tos p?c nov?kšanas
apstr?d? ar fungic?tiem utt. Visas š?s
vielas organism? pamaz?m uzkr?jas un
pies?r?o starpš?nu telpu. Ar? pie
p?rtikas tiek pielikts kl?t daudz kas
organismam nevajadz?gs, pat kait?gs.
?oti popul?rs jau no pag?juš?
gadsimta 70-iem gadiem ir monon?trija
glutam?ts (E 621). Tas ir garšas
pastiprin?t?js, kas sastopams t?dos
produktos k? buljona kubi?i, garšvielu
mais?jumi (Vegeta u.c.), ga?as
izstr?d?jumi, sal?tu m?rces, ?tr?s
uzkodas (?ipsi) u.c. Bils Stetems
gr?mat? „Zini, ko tu p?rc jeb ??mik?liju
labirint?” par šo E621 raksta, ka
produkts var izsaukt bronhospazmas,
depresijas, ku??a-zarnu trakta darb?bas
trauc?jumus, aler?iskas reakcijas,
uzved?bas trauc?jumus un v?l citas
negat?vas sekas.
ar sl?p?m pa dz?vi
97