Treni?u pamati
Norv??u treni?u sist?mas
pamatfilozofija
Norv??u zin?tnieki sl?pot?ju
iztur?bas tren?šanas sist?mu saista un
pamato ar “savienoto trauku” likumu,
kur prim?rais ir iztur?bas kapacit?tes
att?st?šana un kur “savienojošais”
moments šaj? sl?pot?ju sagatavošanas
sist?m? ir fiziolo?ijas zin?šanas un
izpratne. Sav? darb?b? vi?i vad?s p?c
trenera profesion?l? standarta
pamatpras?b?m, ko noteikusi
Starptautisk? Treneru apvien?ba:
• Trenerim j?p?rzina un j?izprot
sporta fiziolo?ija sav? sporta veid?
teicam? vai pat augst?k? zin?šanu,
prasmju un iema?u l?men?.
• Trenerim teicami j?p?rvalda
treni?u teorija un metodika sav?
sporta veid? zin?šanu, prasmju un
iema?u l?men?.
• Trenerim sav? praktiskaj?
darb?b? j?prot apvienot divus
augst?k min?tos punktus.
L?dz ar to izprotama šo "savienoto
trauku teorijas" principa realiz?šana
norv??u sl?pot?ju sagatavošanas
proces?.
Sl?pošana ir viens no tiem sporta
veidiem, kur? k? ierobežojošs faktors,
lai sagatavotu elites l?me?a sportistus,
ir treni?u laiks. Neskatoties uz to, ka ne
visi zin?tniskie p?t?jumi vis? piln?b?
attiecin?mi uz elites l?me?a
sl?pot?jiem, norv??u treneri zin?tnes
sasniegumus izvirza elites l?me?a
sl?pot?ju sagatavošanas procesa
pamat?. Galvenais elites klases
sl?pot?ju sagatavošan? tom?r ir un
paliek treneru pieredze, kura balst?ta un
pamatota ne tikai uz pieredzi, bet t?s
savienojumu ar zin?tnes sasniegumiem.
Jau iepriekš izkl?st?ts norv??u
sl?pot?ju treni?u intensit?tes
klasific?jums, kur? pirmo reizi pasaules
sporta fiziolo?ijas v?stur? ir iek?auti divi
anaerob? vai lakt?ta sliekš?a l?me?i.
Balstoties uz zin?tnes un pieredzes
apkopojumu un sadarb?b? ar V?cijas
air?t?ju sagatavošanas procesu, faktiski
norv??i izveidojuši savu treni?u zonu
klasifik?ciju. J?nor?da, ka norv??i
nekad maksim?lo sirdsdarb?bas
frekvenci elites l?me?a sportistiem
nenosaka ar daž?du formulu pal?dz?bu.
Nacion?l?s izlases sl?pot?jiem to
nosaka ar maksim?l?s intensit?tes
treni?iem, kuros tad, k? saka B.
Daehlie, ir vien?g? reize, kad pielieto
Polar tipa pulsometrus.
Norv??u sl?pot?ju sagatavošanas
sist?mas pamatfilozofija tiek balst?ta uz
vair?kiem nosac?jumiem:
1. Orient?t mikrocikla treni?a
programmu uz diviem augs as
t
intensit?tes treni?iem (interv?liem).
Sacens?b?s distan?u sl?pot?ji realiz?
savas maksim?l?s aerob?s iesp?jas un,
kuram š?s iesp?jas ir augst?kas, tas ar?
uzvar. Aerob?s iesp?jas vai aerobo
kapacit?ti var ieg?t div?j?di: ?en?tiski
un smagi, nopietni tren?joties.
Sl?pot?ju sagatavošan? mikrocikla –
vienas ned??as treni?u nodarb?bu ciklu
veido ap/vai, pamatojoties uz diviem
“smagiem” interv?lajiem treni?iem
katr? ned???. Šajos interv?lu treni?os
uzsvars ir uz sam?r? ?siem, 3-8 min?šu
gariem interv?lu. Šo divu interv?lu
treni?u likums (katr? ned???) s?kas tikai
ar junioru vecuma un l?dz starptautisk?
l?me?a sl?pot?jiem. Literat?r? ir
nor?de, ka junioru vecums, kur? dr?kst
s?kt interv?lu treni?us, ir 18 - 19 gadi.
Protams, ka šajos interv?laju treni?os
ieskaita ar? sacens?bas. K? v?l?k
redz?sim, B. Daehlie, sacens?bu
periodam tuvojoties, p?riet uz vienu
interv?lo treni?u ned???, bet intens?vaj?
sacens?bu period? visp?r p?rtrauc šos
treni?us, jo vi?š uzskata, ka piln?b?
pietiek ar sacens?b?m k? smag?kaj?m
fiziskaj?m slodz?m, un kuras absol?ti
nodrošina šo Norv??ij? pie?emto
interv?lu slodžu principu.
Piem?ram, sacens?bu period? junioru
vecuma (18 - 19 g.) sl?pot?ji ned???
tren?j?s vid?ji 8-9 stundas, kas ir
iev?rojami maz?k ne k? sagatavošan?s
period?. Interv?lu treni?i ir šo treni?u
nodarb?bu (stundu) skait?, un tie tiek
iek?auti treni?u programm?s, s?kot ar
augustu l?dz sacens?bu perioda beig?m,
t. i., apr??a s?kumam. Vien?gie m?neši,
kuros nenotiek smagie un intens?vie
interv?lu treni?i, ir maijs, j?nijs un j?lijs,
un faktiski var teikt, ka šiem m?nešiem
liel? m?r? ir pieskait?m ar? apr?lis.
Smagas treni?u slodzes ar augstu
fizisko intensit?ti ir svar?ga treni?u
komponente liel?kajam treni?os
atv?l?tajam laika posmam. Tuvojoties
sacens?bu formai, š?s slodzes
sl?pot?jiem atseviš?os gad?jumos var
izmain?ties absol?taj?s intensit?tes un
apjoma zi??. Tas attiecas ar? uz gados
vec?kiem sl?pot?jiem, kuri sacenšas
starptautiska m?roga sacens?b?s.
Norv??i ?oti stingri iev?ro likumsakar?bu
- 2 interv?lu treni?i ned???. Bet lai
paaugstin?tu darbasp?jas, palielina
tikai treni?u apjomu un uzlabo interv?lu
treni?u kvalit?ti. Š? ir norv??u sl?pot?ju
sagatavošanas procesa fundament?l?
koncepcija.
Liela apjoma un zemas intensit?tes
darbs veido pamatu vai b?zi sl?pot?ju
darbasp?ju intensific?šanai smagajam
sacens?bu periodam. Apjoms un
intensit?te ir savstarp?ji saist?ti. Ar?
elites l?me?a sl?pot?jiem š? sakar?ba ir
?oti noz?m?ga augstu rezult?tu
sasniegšan?.
Š?s norv??u sl?pot?ju sagatavošanas
sist?mas pamat? ir t? saucam?s krievu
š??res, par kur?m k?dreiz rietumu
sporta speci?listi izteic?s ar sam?r? lielu
ironiju. Interv?lu vai smagajiem
treni?iem ir prim?ra noz?me k? sirds
asinsvadu sist?mas stresoriem. Jau
iepriekš?j?s noda??s atz?m?ts, ka tam ir
?oti b?tiska noz?me, lai paaugstin?tu
sk?bek?a maksim?l? pat?ri?a griestus
(V02 max). Šie interv?lu treni?i ?oti
svar?gi ar? lakt?ta sliekš?a
ar sl?p?m pa dz?vi
91