Paldies, skolas padome!
Skola manā dzīvē vienmēr ir ieņēmusi īpašu
vietu. Mīļie skolotāji, klasesbiedri, un kopš
pagājušā gada Skolas padome ir pievienojusies
sarakstam. Es nedomāju, ka kādreiz sākšu teikt:
“JAU astoņpadsmit”, bet ... Laiks tiešām skrien!
Tas lido. Tik neticami ātri, ka neatkarīgi no tā,
cik ļoti tu to gribi, neviens viņu nevar noķert!
Varbūt ir labi, ka es par to domāju tik agri. Galu
galā es tiešām nepalaidu garām mirkli!
Dažreiz man šķiet, ka manas dzīves
nepārtraukta savīšana otrādi ir kļuvusi par
manu ieradumu! Viens no šiem pagrieziena
punktiem bija skolu pašpārvaldes prezidenta
ievēlēšana. Es skaidri atceros dienu, kas uzreiz
mainīja manu rutīnu. Prieks, milzīgs skaits ideju,
cerība, emocijas, aizrautība... Likās, ka viss
bija sajaukts galvā un izveidojies vienā vārdā -
atbildība! Jau no pirmās prezidentūras dienas
es sapratu, ka nav tiesību kļūdīties, un darba
patiešām ir daudz. Bet pirmās lietas vispirms!
Galvenās īpašības, kas būtu jāpiemīt topošajam
Skolas padomes priekšsēdētājam, ir izturība,
spēja pielāgoties un ātri pieņemt lēmumus,
jāprot vadīt cīņu ar sevi, pacietība un jāpieņem
visi spēles rezultāti. Man visgrūtāk bija pieņemt,
ka tūlītēju panākumu nav. Lai cik ideāls jūs arī
nebūtu, īsā laikā nav iespējams izdzēst absolūti
visas problēmas. Un tagad, apkopojot, es redzu
veiksmīgi pabeigta darba rezultātu. Kopā mēs
paveicām lielisku darbu! Kaut ko tādu, kuru dēļ
patiešām ir vērts dažreiz atlikt iecienītās seriālu
sērijas, tikšanās ar draugiem, doties uz filmām
un citām izklaidēm.
Šī gada laikā viņiem izdevās mani nožēlot,
izkliegt, kritizēt un atbalstīt. Bet visvairāk
mani aizvainoja jautājums: "Kāpēc jums tas
vajadzīgs?" Tas mani nekavējoties iedvesmoja
strupceļā, un es nevarēju noformulēt visu šo
milzīgo iemeslu sarakstu. Kāpēc? Jo tas ir tik
interesanti, pamācoši un veido raksturu! Bet
tad es sapratu, ka cilvēks, kurš uzdod šādu
jautājumu kā prioritāro, savā plānā neredz
nekādas priekšrocības. Man pirmā mācība -
vienmēr esiet gatavi kritikai!
Šogad es ne tikai iemācījos strādāt komandā,
bet arī to izveidot! Puiši, kas ieradās padomē
septembrī, tagad ir pilnīgi atšķirīgi. Katrs
no viņiem savā veidā ir talantīgs un unikāls!
Daudzi tika atklāti tūlīt pēc mūsu “komandas
saliedēšanas”, mēs atteicāmies no visiem
ierobežojumiem un sākām baudīt jebkuru
uzdevumu. Kādu tik ideju un ieceru mums
nebija... Bet pielāgošanās process vienam pie
otra bija diezgan ilgs. Dažreiz man bija grūti
saprast, ko es daru nepareizi un kur es kļūdījos.
Bez neveiksmēm nav panākumu! Iespējams, šī
ir otrā mācība. Esmu ārkārtīgi pateicīgs katram
padomes loceklim par pacietību un sapratni,
par milzīgo darbu un uzcītību, par atklātību un
radošumu! Tagad es noteikti zinu, ka ar šādu
komandu mūsu ģimnāziju gaida vēl daudzi
neaizmirstami veiksmīgi projekti un radoši
centieni.
Lai cik pasakaini viss attīstītos, vienmēr ir bail
kaut ko sākt! Neskatoties uz manu entuziasmu,
laika gaitā “mazā liesma” izmira, un man
nācās meklēt kaut ko, kas virzītos uz priekšu
un uzmundrinātu. Man par iedvesmu kļuva
mūsu skolotāji. Absolūti ikviens var apskaust
savu iekšējo personību, raksturu un pacietību!
Visu mācību gadu ar īpašu iejūtību un izpratni
izturējās pret mani visi pedagogi. Ja jūs
iemācāties būt vadītājs, tad tikai labākais!
Skola ir ne tikai matemātika, bioloģija un
ēdamistaba pēc 4. stundas. Šeit mēs sākam
veidot sevi no iekšpuses. Mēs veidojam savu
raksturu, pārdzīvojot dažas grūtības. Mēs
satiekam jaunus cilvēkus, iemācāmies pareizi
pārstāvēt sevi un iziet no komforta zonas. Mēs
saskaramies ar pirmo atbildību, un mēs to jau
ienīstam. Vieta, kuru visi mīl no sirds, bet sāk
novērtēt to tikai pēc tās absolvēšanas. Paldies,
skola! Paldies, skolas valde!
Darjana Osipova