Šķielēšana ir stāvoklis, kad acis ir
novietotas dažādi, tās skatās dažādos virzienos. Viena no acīm skatās uz intereses objektu,
bet
otra
pagriežas
uz
iekšu
(ezotropija), uz āru (eksotropija), uz leju
(hipotropija) vai uz augšu (hipertropija). Var
gadīties, ka fiksējošā acs mainās.
Eksotropija ir bieži sastopams šķielēšanas veids, kad acs novirzās uz āru no deguna. Šī novirzīšanās var parādīties, kamēr
fiksē vai nu tālus objektus, tuvumā vai abos
jutība pret spilgtu gaismu, kas izpaužas kā vie-
gadījumos. Visbiežāk eksotropija attīstās 1-
nas acs aizvēršana, acs novirzīšanās uz āru, sā-
4 gadu vecumā, to pārsvarā pamana, kad
kotnēji tas var notikt neregulāri.
bērns ir noguris, aizsapņojies, slims vai kad
Ezotropija ir tad, kad acs iegriežas uz
fokusējas uz objektiem tālumā. Tā bieži iz-
iekšu, uz deguna pusi. Šī ir vissastopamākā no
zūd, kad bērns skatās tuvumā vai, piemē-
šķielēšanām zīdaiņiem. Mazi bērni ar ezotropiju
ram, runājot ar cilvēkiem, tādēļ bieži šo
neizmanto savas acis kopā. Tam var palīdzēt
šķielēšanu ir grūti atklāt. Bērns spilgtā ap-
speciālu briļļu, bifokālu nēsāšanai vai operācija,
gaismojumā var samiegt vienu aci, bet otru
lai iegūtu binokulāro redzi. Simptomi ir pazemi-
atstāt vaļā. Ar laiku eksotropijas lielums var
nāta redze, samazināta dziļuma uztvere, acs
pieaugt, tādēļ tas kļūst pamanāmāks. Bērns
novirzīšanās uz iekšu.
ne vienmēr sūdzēsies par dubultošanos vai
Bieži vien šķiet, ka zīdaiņiem ir šķielēša-
citiem simptomiem, tādēļ, ka redzes sistē-
na, taču var gadīties, ka tas tā nav. Šo stāvokli
ma „atslēdz” slikto aci. Šī iemesla dēļ var
sauc par pseidošķielēšanu. Šādu vizuālu efektu
rasties ambliopija vai dziļuma uztveres zau-
rada, piemēram, plata deguna sakne un ādas
dēšana.
kroka iekšējā kaktiņā. Zīdainim augot, šis efekts
Simptomi ir pasliktināta redze, dziļuma uztveres zaudēšana,
pazūd.