– Vai tev ir kāds īpašs grāmatas stāsts? Kāda īpaši
dāvāta grāmata jeb piemiņa no kāda cilvēka?
– Katrai grāmatai ir savs stāsts. Viens no tiem – Jāņa
Jaunsudrabiņa Kopotie raksti 15 sējumos, ko saņēmu
dāvanā no vecmāmiņas, jo ar tiem aizsākās mana bibliotēka.
– Vai precīzi zini, cik grāmatu ir tavos plauktos?
– Nezinu gan, bet to nav vairāki tūkstoši, galvenais ir
kvalitāte, nevis kvantitāte. Kad mana bibliotēka būs tikusi pie jauniem koka plauktiem, tad saskaitīšu, cik man
to dārgumu ir.
– Kura ir tā grāmata, kas tev ienāk prātā nominācijai – pati vērtīgākā, bet ne naudas izteiksmē?
– Tā ir manas vecmāmiņas dienasgrāmata, ko viņa
rakstījusi, kad kopā ar ģimeni tika vesta nezināmā virzienā, kā vēlāk izrādījās – uz Sibīriju.
– Vai visas grāmatas, kas atrodas tavā bibliotēkā,
arī esi izlasījusi?
– Esmu izlasījusi 95%, jo lasu ātri. Bērnībā man vecāki bija noteikuši, ka uz bibliotēku drīkstu iet reizi nedēļā, jo, kad atnācu no bibliotēkas, tad varēja uzskatīt, ka
manis nav, es biju grāmatu pasaulē.
– Kuras grāmatas tu esi izvietojusi visredzamākajā
vietā?
– Visas, jo, kā jau minēju, tās visas ir vērtīgas.
– Vai ir kāda grāmata, ko esi sākusi lasīt, bet tā
vienkārši nelasās?
– Jā, protams, piemēram “Zaļā zeme”, vēl neesmu
izlasījusi, bet noteikti izlasīšu. Katrai grāmatai ir savs
laiks, kad tā ir jālasa. Līdzīgs stāsts man ir ar “Mērnieku
laikiem” – skolas laikā neizlasīju, vienkārši nelasījās, tad
pienāca eksāmens latviešu literatūrā pie docentes Līgas
Ulbertes LU, izvilku biļeti par “Mērnieku laikiem”, pasniedzēja saprata, ka neesmu lasījusi, un teica: “Ej, izlasi
un nāc otrreiz.” Kas man atlika... Bet jau ar pirmajām lappusēm “Mērnieku laiki” mani ievilka sevī, izlasīju vienā
dienā, fantastisks romāns, pilns humora – kā detektīvs.
– Vai tev ir kāds lasīšanas rituāls?
– Cenšos lasīt pirms miega vai vasarā, sēžot uz terases, bet, ja grāmata ir aizraujoša, tad ir absolūti vienalga,
kur un kā lasi, tikai, lūdzu, netraucējiet un ļaujiet lasīt.
– Vai tev mājās ir kāds īpaši mīļš stūrītis, kur tu apsēdies un lasi grāmatas?
– Tādu šobrīd esmu izprojektējusi galvā, tikai jārealizē. Tā būs vieta uz balkona. Esmu plānojusi to iestiklot,
lai varētu izmantot arī ziemā. No tā paveras fantastisks
skats uz apkārtējo mežu.
– Kura bija šīs vasaras grāmata, kam veltīji savu laiku?
– Manas vasaras grāmata ir Sāras Larkas triloģija
“Maoru zelts”, “Kauri koka ēnā” un “Maoru dievietes
asaras”. Šī triloģija aizved Jaunzēlandes vēsturē 19. gadsimtā, kad tur ieceļoja daudz imigrantu no Īrijas. Ģimenes
sāga, kurā ievīta valsts vēsture, neparastas maoru tradīcijas un to attiecības ar ieceļotājiem, daba, zelta meklēšana un skalošana, negausība, cilvēku likteņu līkloči.
Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
50
Latvijas Universitātes Bibliotēkas
jaunumi