– Cik liela patlaban ir tava mājas bibliotēka? – Apmēram 200 drukātas grāmatas un periodiskie izdevumi, jo mēs arī dažus abonējam. – Vai ir īpaša sistēma, kā tu veido savu bibliotēku? Sistēma ir līdzīga kā Annai Brigaderei –“ Dievs. Daba. Darbs” – dvēselei, prātam un praktiskai dzīvei. Dvēselei – filozofija, reliģiju pētniecība, vēsture, daiļliteratūra, prātam – ar profesionālo darbību saistīta literatūra, t. sk. pedagoģija, bet praktiskajā daļā – grāmatas, kas palīdz stiprināt veselību.
– Vai tavu mājas bibliotēku novērtē tava ģimene un draugi? Vai tu savas grāmatas labprāt aizdod lasīšanai?
– Jā, novērtē. Tuviniekus vairs nepārsteidz tas, ja mājas ballītē man ir brīdis, kad rādu jaunākās iegādātās grāmatas un pastāstu, kas tajās interesants. Mums vienmēr izveidojas interesantas diskusijas. Labprāt arī aizdodu lasīšanai citiem.
– Vai kādreiz nav piezagusies doma – varbūt ir jāpārtrauc šis hobijs?
– Nē, šāda doma vēl nav bijusi, jo ik pa laikam es plauktus pārvētīju. Plauktos ir tikai tās grāmatas, kas mums ir vēsturiski nozīmīgas, vai uzskatām, ka tādām jābūt obligāti, un tās, ko ik pa laikam pārlasām.
– Vai pati grāmatas lasi tikai no savas personiskās bibliotēkas vai izmanto citas krātuves?
– Izmantoju arī citas iespējas – gan draugu grāmatas, gan mūsu Bibliotēkas krājumā esošās. Te var izvēlēties lasāmo teju visām gaumēm un dzīves vajadzībām! Šādā veidā atklāju brīnišķīgo kanādiešu rakstnieci Nobela prēmijas laureāti Alisi Manro. Izlasiet viņas stāstu krājumu“ Dārgā dzīve”! Ļoti iespaidīgi!
– Lūdzu, pasaki, vai tev ir kāda grāmata, ko pārlasi vairākkārt? Ja tāda ir, lūdzu, padalies savās pārdomās!
– Šādas grāmatas varētu saukt par dvēseles terapijas grāmatām, jo bieži mēs pat nespējam definēt, kas tas ir, kas liek grāmatu ik pa laikam paņemt un pārlasīt. Man tādas ir vairākas, kas bijušas nozīmīgas dažādos dzīves posmos. Piemēram, dzīves minorīgos brīžos tas bija franču rakstnieka Mišela Deona mazliet sirreāli filozofiskais romāns“ Violetais taksometrs”, savukārt smieklu un pozitīvisma terapija gūta no pretējas lasāmvielas – Džeralda Darela spīdoši aprakstītajiem dzīves notikumiem. – Vai ir arī kāds latviešu autors? – Jā, žurnālists Juris Lorencs, kuru uzskatu par vienu no meistarīgākajiem stāstniekiem. Biju ļoti priecīga, kad LU bijušā rektora profesora Jura Zaķa grāmatas“ Profesors ar novirzēm” atklāšanas svētkos Bibliotēkā man bija iespēja Juri Lorencu satikt arī klātienē. Viņa ceļojuma aprakstos stāsts ir nevis par eksotiskajām vietām, bet gan tur sastaptajiem cilvēkiem, un izrādās – mēs visi, neskatoties uz kultūru atšķirībām, esam tik vienādi, jo alkstam pēc viena – mīlestības un sapratnes.
Lasīšanu es uzskatu par neatņemamu cilvēka personības veidošanās pamatu, jo tā ne tikai veicina mūsu iztēli, radošumu, bet arī izglīto, audzina, liek domāt un, pats galvenais, – veidojot iekšējo dialogu, sastapties pašam ar sevi. Diemžēl aizvadītajā vasarā šim vaļaspriekam neatlika tik daudz laika, cik biju iecerējusi. Tomēr esmu gandarīta, ka manam grāmatu plauktam ir pievienojušās labas grāmatas, kas arī ir lasītas un pat pārlasītas jau vairākkārt. Tās ir franču klasika – Emīla Zolā romāns“ Dāmu paradīze”, neviennozīmīgi vērtētā britu rakstnieka Ahmeda Salmana Rušdi skarbais darbs“ Niknums” un amerikāņu rakstnieces Ketlīnsas Tesāro romāns“ Elegance”. Trīs ļoti atšķirīgi darbi, bet katrā no tiem ar autoram vien piemītošu stilu un izteiksmes formu atklāti dažādi sava laikmeta problēmu aspekti. Galvenais varonis / varone visos šajos darbos ir vientuļais un neizprastais cilvēks. Ja jums kļūst skumji un vēlaties uzlabot noskaņojumu ar lasāmvielu, tad iesaku“ Eleganci”, kas patiešām uzrakstīta eleganti. Galvenā varone Luīze ir amerikāniete Londonā. Viņa piedzīvo smagus pārbaudījumus un risinājumus dažādām ķibelēm meklē franču modes ekspertes padomu grāmatā. Kā Luīzei veicas ar elegances un smalka stila apguvi, kā arī to, ka īsta mīlestība atnāk negaidot, izlasiet, lūdzu, paši! Grāmata ir pieejama ikvienam Humanitāro zinātņu bibliotēkā.
Mans vasaras kuģis
Irina Buša:
“ Rūdolfa Zimeka( Rudolf Simek) grāmata par vikingu kuģiem(“ Die Schiffe der Wikinger”). Mani interesē vēsture, īpaši tās tēmas, kas attiecas uz mūsu reģiona vēsturi. Man ir daudz grāmatu par šo laika posmu, bet vasarā man no Vācijas atveda pavisam jaunu grāmatu, ko uzrakstījis vēsturnieks un filologs Rūdolfs Zimeks. Grāmata veltīta vikingu laikmeta kuģiem. Vācu valodā man lasīt nav viegli, bet tēma bija interesanta, tāpēc es veltīju vairākas dienas, lai izlasītu šo grāmatu. Šoreiz mans stāstījums būs par kuģiem. Kuģis ir viens no vikingu laikmeta simboliem.
Drošsirdīgie jūrnieki, neskatoties ne uz kādām grūtībām, devās bīstamos ceļojumos. Es apskaužu tā laika cilvēkus, jo man pašai bail skatīties uz jūru pat no lidmašīnas iluminatora. Tāpēc jo vairāk cienu cilvēkus, kas ar maziem kuģīšiem iekaroja Atlantijas okeānu un daudzas jūras. Domāju, ka visi ir dzirdējuši par vikingiem – jūras braucējiem, tirgotājiem un bieži vien laupītājiem no ziemeļiem. Ne visi zina, ka vikingu vidū bija vairāku tautu pārstāvji – ne tikai skandināvi, bet arī balti, somugri, slāvi. Ja bija nepieciešams doties garos, sarežģītos un bīstamos braucienos, kuģa komanda varēja tikt veidota no dažādu zemju pārstāvjiem. Vikingu laikmeta sākumu pieņemts datēt ar 793. gadu, kad ziemeļnieki
48 Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi