Jekaterina Šabaļina:
“Vasarā, kad dienas ir garākas un ir vairāk brīva laika, kad pludmales un pikniki, un meža pastaigas ir bez
steigas, grāmatas lasās īpaši daudz un labi. Es vienmēr
izmantoju bibliotēkas garās brīvdienas un ņemu daudz
grāmatu, lai izlasītu. Šajā vasarā vislielāko iespaidu man
atstāja divas grāmatas. Liela vilšanās bija grāmata “Do
Androids Dream of Electric Sheep?”, kuru es sen un cītīgi meklēju, jo man ārkārtīgi iepatikās tās ekranizācija – kino “Blade Runner”. Bieži grāmatu ekranizācijas ir
paviršas, neloģiskas un upurē labas oriģinālas idejas izklaides labā, bet “Blade Runner” man ļoti patika, filma
pelnīti jau vairākus gadus ir fantastiskas kino klasika.
Varbūt es pārāk daudz gaidīju no oriģināla, bet grāmata
neatstāja tik lielu iespaidu kā filma. Otrā grāmata, ko
man absolūti NEREKOMENDĒJA lasīt mana draudzene,
ar kuru mēs bieži dalāmies iespaidos par kino un grāmatām, tieši otrādi, bija tīrā bauda. Es jau sen gribēju
apmeklēt Itāliju, un vasaras sākumā tiešām domāju,
ka šogad man tas izdosies, tādēļ gribēju paņemt mūsu
bibliotēkā lasīšanai kāda itāļu rakstnieka grāmatu vai
vienkārši grāmatu par šo valsti un tās vēsturi. “Rozes
vārds” bija tieši tas, ko es meklēju, un, ignorējot brīdinājumu par ārkārtīgi sarežģīto Umberto Eko valodu, es
to ņēmu līdzi ceļojumā. Un, neskatoties uz to, ka ceļojums bija nevis uz Itāliju, bet uz Maltu, kur kalni nav
46
tik augsti, klosteri un baznīcas
nav tik lielas un iespaidīgas
un, iespējams, pat zāle nav tik
zaļa, tomēr katoļu baznīcas un
Vidusjūras gars, smaržas un
garšas palīdzēja sajust grāmatas atmosfēru burtiski ar ādu.
Un vēl tā ir ļoti laba literatūra
par bibliotēkām, bibliotekāriem un grāmatām, par to visu
triju (bibliotēku, bibliotekāru un grāmatu) uzdevumiem
un nozīmi cilvēces un cilvēcības attīstībā.”
Anžela Avdeikina:
“Vasara ir atvaļinājumam brīnišķīgs laiks – laiks, kad
var ceļot, atpūsties dabā un, protams, lasīt grāmatas.
Šajā vasarā es izlasīju britu rakstnieces Annas Perijas
(Anne Perry) detektīvus “Nāve Keiterstrītā”, “Atradums
Kalandēra laukumā”, “Augšāmcelšanās iela”.
Anna Perija – rakstnieces
pseidonīms, viņas īstais vārds –
Džuljeta Meriona Halma, dzimusi 1938. gada 28. oktobrī
Londonā. Viņas tēvs – Henrihs
Halma, slavens fiziķis, piedalījies britu programmā ūdeņraža
bumbas izveidē.
Rakstnieces liktenis ir diezgan traģisks. 15 gadu vecumā
viņa līdz ar draudzeni Polīnu
Pārkeri notiesāta par slepkavību. Draudzenes nogalina Polīnas
māti. Nozieguma nežēlība piesaistīja sabiedrības uzmanību.
Nepilngadīgās meitenes netika
notiesātas uz nāvi, pēc pieciem
gadiem cietumā tika apžēlotas
un atbrīvotas. Šie notikumi kļuva
par pamatu Pītera Džeksona filmai “Dievišķās radības” (1994).
Pēc atbrīvošanas Anna Perija atgriezās Anglijā. Strādājusi par ierēdni, pārdevēju, apdrošināšanas aģenti.
Bet neviens darbs viņai nešķita interesants, Anna gribēja
kļūt par rakstnieci. Daudzas reizes sākusi rakstīt, bet pirmais romāns “Nāve Keiterstrītā” iznācis tikai 1979. gadā.
Annas Perijas romānos “Nāve Keiterstrītā”, “Atradums Kalandēra laukumā”, “Augšāmcelšanās iela” tik
dzīvi un dzīvīgi parādītas Viktorijas laika Londonas ainas un skaņas. Es aizrāvos ar Annas Perijas gleznaino
vēstījumu par dzīvi, mīlestību un slepkavību, romānā
atspoguļotas gan šā kolorītā laikmeta augstākās, gan
zemākās aprindas. Romānu galvenie varoņi ir policists
Tomass Pits un viņa sieva Šarlote. Man patīk rakstnieces stila izsmalcinātība, vēsturisko detaļu precizitāte,
cilvēku psiholoģijas zināšanas.”
Latvijas Universitātes Bibliotēkas
jaunumi