kas, ja sāk kādu grāmatu lasīt, tad to arī izlasa līdz galam. Man ir gadījies, ka tikai dažas grāmatas ir tādas, ka saprotu, – tā nav mana grāmata un es to vienkārši nelasīšu. Tātad, ja esmu sākusi grāmatu lasīt, tad to arī pabeigšu.
Pavisam savādāk man lasīšana šogad vedās ar Maijas Kūles grāmatu, ko autore man uzdāvāja personīgi, veltot arī ierakstu. Tas bija pašā gada sākumā, kad ziemas spelgonī es šo grāmatu koši dzeltenā krāsā saņēmu. Atverot jau pašas pirmās lappuses, man bija skaidrs, ka to no saturiskā viedokļa nevar lasīt fragmentāri. Šī grāmata kā spilgtas saules stars stāvēja plauktā un par sevi koši ik pa brīdim atgādināja, kad lūkojos grāmatu virzienā. Tā tas turpinājās līdz manam atvaļinājumam. Ņemot vērā, ka šī vasara mūs īpaši nelutināja ar saulainām dienām, vienā no vasaras lietainajām dienām es sāku šo grāmatu lasīt. Lasīju un domāju, cik interesants žanru salikums. Lappusi pēc lappuses, saturiski pārejot no vienas nodaļas uz citu, nepārtraukti domāju. Redz, cik interesanti: te brīžam es iepazīstu filozofiskas atziņas, lasu filozofu domu graudus, te vienā brīdī man jāaizdomājas un jāatceras pēdējo desmitgažu vēstures notikumi, politisko partiju peripetijas un citi aktuāli notikumi Latvijā un pasaulē. Vēl es pieķēru sevi pie domas, ka man atsevišķos gadījumos bija jāpaprāto par saturisko zemtekstu, ko autore tā smalkjūtīgi, bet trāpīgi pateikusi, tajā pašā laikā nevienu nenosaucot konkrētā vārdā. Brīžam sanāca tāda krustvārdu mīklas minēšana... Bet vislielākais gandarījums bija lasīt akadēmiķes domu graudus un atziņas. Pats pirmais, kas man īpaši patika un uzreiz iekrita atmiņā, ir teiciens“ Jābūtības vārdi nesasniedz garīgi netīras ausis.” Protams, tādu atziņu bija daudz, sarežģīta un skrupuloza faktu virkne, atsauces, skaidrojumi parindēs, tas viss veido šīs grāmatas saturisko kopumu. Viss šķita interesants. Kā M. Kūles kundze vienmēr sarunas laikā smaida, tā es šo smaidu un smalkos saturiskos zemtekstus mēģināju uztvert apjomīgās grāmatas lappusēs. Tā ar patiesu prieku un gandarījumu es šajā vasarā likvidēju ziemas parādu attiecībā pret grāmatas autori un pret sevi.”
Datortīkli vairs nav svešvaloda
Jānis Kreicbergs:
“ Nolēmu pa vasaru paplašināt savas zināšanas par datortīklu uzbūvi un veidošanu. Pirmkārt, lai labāk orientētos un ātrāk varētu risināt darba gaitā sastopamus sarežģījumus ar tīkla iekārtām( piemēram, tīkla drukas iekārtām), otrkārt, iespējams, lai nākotnē varētu pievērsties tālākizglītībai un piemācīties datortīkla administratora kvalifikāciju.
Grāmata ir ļoti bieza, tā apvieno deviņas grāmatas par datortīklu fizisko uzbūvi, to plānošanu, administrēšanu, virtuālajiem tīkliem un mākoņošanu, Windows Server u. c. tēmām. Neesmu vēl ticis līdz pusei, bet grāmata tiešām sarakstīta iesācējiem – saprotami un bez liekām detaļām. Kļūst skaidrākas tās lietas, kas datoriķu sarunās skan kā svešvaloda.”
Vasaras grāmata dzimtajā lietuviešu valodā
Jolanta Žemaitīte:
“ Vasara – atvaļinājumu laiks, taču gadās, ka ilgojamies pēc tā arī labu laiku pirms siltā gadalaika vai arī atpūsties sākam pavasarī. Grāmata, ar kuras lasīšanas patiku vēlos dalīties, ir Elizabetes fon Arnimas( Elizabeth von Arnim)“ Aprīļa burvestība”.
“ Tiem, kas mīl glicīnijas un sauli. Izīrējama neliela viduslaiku pils Itālijā, uz Vidusjūras krasta, ar mēbelēm, aprīļa mēnesī.”
Pieticīgs sludinājums laikrakstā“ The Times” izvilina četras ļoti atšķirīgas sievietes no nejaukā Anglijas klimata uz Sen Salvatori, nelielo pili pie Vidusjūras līča saulainajā Itālijas Rivjērā. Vidusjūras piekrastes gars pamodina Arbatnotas kundzes, Vilkinas kundzes, lēdijas Karolīnas Desteras un Fišeres kundzes dvēseli, un notiek neticami brīnumi.
Ar šo grāmatu jau kārtējo pavasari sagaidu vasaru un atvaļinājumu. Lasu tās tulkojumu dzimtajā lietuviešu
44 Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi