Ilga Mantiniece, Mārīte Saviča
Vasaras
grāmata
Ja gribas vēl mazliet pakavēties vasaras noskaņās, tad var atsaukt atmiņā, kāda ir bijusi jaukākā grāmata( nevis jaunākā), kas šovasar izlasīta. Kāds, protams, varbūt ir lasījis tikai e-grāmatas vai austiņās klausījies audiogrāmatas, vai apguvis vēl kādas gudrākas tehnoloģijas, bet vairums, visticamāk, pievērsušies parastajām grāmatām – gan jaunām, gan pusaizmirstām – galvenais, ka vispār tiek lasīts. Visizplatītākais stereotips – visi bibliotēkas darbinieki to vien dara, kā lasa visas grāmatas, kas vien bibliotēkā atrodamas. Realitāte var izrādīties visai atšķirīga. Kāda? To jautājām saviem kolēģiem un saņēmām ļoti dažādas atbildes. Un – kura grāmata jums patlaban ir uz galda vai somā?
darbiņa nevarēju …”), Andreja Kurpatova“ Septiņas unikālas receptes, kā uzvarēt nogurumu”( nē, tā grāmata nekam neder!), Veltas Miķelsones“ Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”( socionika) un vēl pāris. Šīs kaudze būtu karikatūras vērta. Tādas vienas īpašas vasaras grāmatas man nav, jo nav starpības, vai ir ziema vai vasara, laika pietrūkst vienmēr. Nereti atgriežos pie jau lasītām grāmatām – noskaņojumam. Es, piemēram, ceļojumā uz Rumāniju biju paņēmusi līdzi Brema Stokera“ Drakulu”( izglītoties) un pēc tam uzplijos visam autobusam, vai vēl kāds negrib pārlasīt pirms vai pēc Drakulas pils apmeklējuma. Atradās ceļabiedri, kas pat ļoti labprāt to gribēja darīt( moto: grāmata pareizajā vietā un laikā!).”
Kāds noskaņojums, tāda lasāmviela
Ilga Mantiniece:
“ Kāds noskaņojums, tāda lasāmviela, – tāpēc man uz naktsskapīša ir visneiedomājamākais grāmatu mistrojums: Helēnas Fīldingas“ Bridget Jones: Mad About the Boy”( ai, kā man patīk rakstības stils!),“ Latvijas Universitāte, 1919 – 1939”(“ Ai darbiņi, ai darbiņi / Bez
Bez piecām minūtēm laimīgi
Vēsma Klūga:
“ Mana šīs vasaras lasāmviela, kā jau katru vasaru, ir tā saucamie dāmu romāni. Un – kāpēc gan ne, ja par angļu rakstnieces Džilas Menselas romānu“ Bez piecām minūtēm laimīgi” recenzijā teikts:“ Šo dzīvesgudro un ķecerīgi jautro romānu ieteicams lietot pret ikdienas nomāktību, jo tas dāvā prieku un jautrību, apceri un dažu labu vērtīgu atziņu, kā arī sentimentu pareizās proporcijās.”
Šajā vasarā lasīju ne tikai es, bet arī mana mazmeita pirmo reizi mūžā vēra vaļā grāmatas. Tas nekas, ka viņai ir tikai daži mēneši, bibliotekāra gēni asinīs jau aicina ķerties pie aktīvas lasīšanas.”
Rumānijas viesnīcā ar attiecīgo grāmatu rokās pirms nākamajā dienā paredzētā brauciena uz Drakulas pili
40 Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi