20. gs. 30. gadu otrajā pusē, grāmatu mākslu Latvijā var
uzskatīt par patstāvīgu žanru. M. Goppers vienmēr ar
savu nemainīgo stila izjūtu centās, lai katrs “Zelta ābeles” izdevums sasniegtu poligrāfisku izcilību. Referātā ar
dažu izdevumu piemēriem tika atspoguļots, kā realizējās apgāda koncepcija: katrs izdevums ir izcila literārā
un grāmatas formas vienība.
Apgāda “Zelta grauds” galvenais redaktors Artis
Ērglis priekšlasījumā “Daži ābolu atspulgi mūsdienās”
sniedza savu skatījumu uz grafiskā dizaina attīstību Latvijā, uzsverot, cik nozīmīga ir grāmatas dizaina loma.
Maketēšanas māksliniecisko principu apgūšana dod
vairākas iespējas, kā panākt kvalitāti, taču mūsdienu
grāmatniecībā pastāv arī diletantisms. A. Ērglis atklāja, ka kļūt par izdevēju zināmā mērā viņu mudinājis
lieliskais apgāda “Zelta ābele” piemērs. Apgādā “Zelta
grauds” viņš cenšas vizuāli parādīt, kā tehnoloģiju pieejamība maina grāmatu kvalitāti. Runājot par grāmatu
mākslas tradīciju turpinājumu mūsdienās, viņš atgādināja, ka 2005. gadā tika noslēgts licences līgums ar
Miķeļa Goppera dēlu Kārli Gopperu par to, ka apgāda
“Zelta ābele” nosaukumu ir oficiāli atļauts izmantot
grāmatu konkursam “Zelta ābele”. A. Ērglis uzstāšanos
beidza ar Viktora Igo vārdiem: “Ja es būtu Dievs, tad uz
troņa es līdzi ņemtu grāmatu.”
LU Bibliotēkas eksperte Vēsma Klūga prezentēja LU
Bibliotēkas veidoto virtuālo izstādi “Zelta lappuse Latvijas grāmatniecībā”. Virtuālā izstāde raksturo Miķeli Gopperu kā vienu no sava laika mākslinieciski un poligrāfiski
izcilāko grāmatu izdevējiem, uzsverot viņa kultūrvēsturisko nozīmi latviešu grāmatniecībā. Izstādē sniegts ieskats apgāda “Zelta ābele” vēsturiskajā attīstībā.
Izstādi veido trīs tematiskas nodaļas. Nodaļa “Miķelis Goppers laikabiedru atmiņās” ļauj iepazīt apgāda dibinātāja interesanto un savdabīgo personību. Savukārt
nodaļā “Apgāds “Zelta ābele”” ir sniegts apkopojošs
LU docente Austra Avotiņa
ieskats apgāda darbībā. Apakšnodaļās apskatīti trīs
“Zelta ābeles” darbības posmi, kuru nosaukumi raksturo attiecīgo vēstures posmu: “Zelta lappuse” – laiks no
apgāda dibināšanas līdz Otrā pasaules kara sākumam,
kad tika izdotas poligrāfiski viskrāšņākās grāmatas,
“Kara lappuse” atspoguļo apgāda darbību kara apstākļos Latvijā, bet “Trimdas lappuse” – pēdējo darbības
posmu Zviedrijā. Atsevišķa nodaļa ir veltīta apgāda
māksliniekiem, pirmām kārtām M. Goppera domubiedriem un visaktīvākajiem apgāda grafiķiem – Oskaram
Norītim un Jānim Plēpim. Arī Ludolfs Liberts un Rihards
Zariņš, būdami ievērojami sava laika mākslinieki, pieņēma izaicinājumu ilustrēt “Zelta ābeles” grāmatas.
Izstādes noformējumā izmantoti vairāki vienojoši
elementi. Apgāda logotips rotā izstādes titullapu un ir
izvēlēts kā pārvietošanas rīks uz sākumlapu. Attēliem
ir pievienoti apraksti, un to ir iespējams apskatīt detalizētāk.
LU Bibliotēkas eksperte Tamāra Černišova iepazīstināja klātesošos ar apgāda “Zelta ābele” grāmatu izstādi.
50 grāmatas no LU Bibliotēkas kolekcijas izkārtotas hronoloģiskā secībā un atspoguļo apgāda darbības vēsturi.
LU Bibliotēkas eksperte Tamāra Černišova
Izdevējs Artis Ērglis
Nr. 12 33