ka Rīgā palika viņas māte Anna. Lidijas māte strādāja bērnunamā un,
kad viss personāls bija aizbēdzis, izvēlējās palikt pie bērniem un pildīt
savu pienākumu līdz galam. Viņa
bija īsts pienākuma cilvēks, un tāda
bija arī mana māte Lidija.
Jūsu māte piedzīvoja smagus
zaudējumus – māte palika Latvijā,
tēvs – ASV, māsa mira no ievainojuma Vācijā. Kur viņa smēlās spēku?
Viņa nesalūza, kaut daudzi no
pārdzīvojumiem salūza un padevās.
Mātes dzīves moto bija – liku bēdu
zem akmeņa, pāri gāju dziedādama. Iespējams, ka šo dzīvessparu un
spēku viņai deva laiks, ko pavadīja
Viesītē, un vecāki: tēvs – skolas inLidijas meitas Astrīdas Mednes veltījuma ieraksts LU Bibliotēkai dāvinātā izdevumā.
spektors, māte – skolotāja, kuri bija
Foto: Ilona Vēliņa-Švilpe, LU Bibliotēka
enerģiski sabiedriskie darbinieki un
īsti pienākuma cilvēki. Viņi apzinājās
pielika visas pūles, lai koptu latvisko kultūru, bet vienlaisavu nozīmi un atbildību sabiedrības priekšā, no visas
cīgi arī apgūtu Austrālijas kultūru. Viņa apzinājās, ka jāiet
sirds palīdzēja tiem, kuriem klājās grūti. Tāpat arī mana
pie apkārtējās sabiedrības, jādibina saites, sadraudzība
māte bija labestīga, draudzīga un mīlestības pilna. Mani
un šādā veidā jāiepazīstina sabiedrība ar latviešiem un
vecāki ļoti daudz strādāja, lai atbalstītu latviešu diaspoLatviju.
ru Austrālijā – daudz deva ģimenei un sabiedrībai. Māte
Atmiņu grāmata bagātīgi ilustrēta ar fotoattēliem, kuros iemūžināta ne tikai Lidija Medne un viņas ģimene, bet uzskatāmi redzamas arī
tālaika sadzīves un kultūras iezīmes. Foto: Ilona Vēliņa-Švilpe, LU Bibliotēka
Nr. 12 17