atstaro Kijevas Pečeru klostera Marijas Debesbraukšanas katedrāle ( Києво-Печерська лавра Успенський собор ), Lielais zvanu tornis un vairāku citu baznīcu torņi klostera kompleksā . Apmeklējām arī Ukrainas Nacionālo vēsturisko bibliotēku ( Національна історична бібліотека України ), kas atrodas kompleksa teritorijā , tikāmies ar tās darbiniekiem , vēsturiskā krājuma glabātājiem . Kolēģi iepazīstināja ar bibliotēkas krājuma dārgumiem , sākot no 15 . gadsimta . Patīkamu pārsteigumu raisīja grāmatas krievu valodā , kas veltītas latviešiem . Īpaši aizkustinoši bija ieraudzīt šķirkli vienā no uzziņu krājumiem , kur skaidrots vārds курляндцы , kas sasaucās ar referāta tēmu par Kurzemes guberņu un tās iedzīvotājiem , un kolēģi to bija ņēmuši vērā . Arī T . Ševčenko atdzejotās rindas latviešu valodā atsauca atmiņā kādreiz tik bieži citēto ukraiņu tautas dižgaru : Kad es miršu , rociet mani Stepē paugurainā , Kur man Ukraina vismīļā Veras plašā ainā …
Bibliotēkas krājumā ir ap 750 000 iespieddarbu , vairākas nozīmīgas kultūrvēsturiskas kolekcijas , arī vienīgie eksemplāri . Par pētnieciskā darba praksi un pozitīvu paraugu liecina bibliotēkas sastādītie kolekciju katalogi , piemēram , “ Miniatūrgrāmatas ” un citi izdevumi . Pamazām iespieddarbi tiek ievadīti elektroniskajā katalogā , daļa no tiem tiek digitalizēta . Saņēmām arī šīs bibliotēkas lasītāja karti , kura dod iespēju izmantot attālināto pieeju bibliotēkas informācijas resursiem ( diemžēl saskarne ir tikai ukraiņu valodā ).
07.10 . Piektā diena . Mājupceļš .
Aizvadītas četras spraigas , intensīvas konferences darba dienas . Iespaidu daudz . Pieredzes apmaiņa nepieciešama un lietderīga abpusēji , arī kolēģu atbalsts . Ieguvums bija arī iespēja patrenēties valodu prasmes nostiprināšanā . Katrai no mums ir savs viedoklis par to , cik veiksmīgi izdevās informēt ukraiņu kolēģus par sava darba specifiku un pētījuma saturu , taču nenoliedzami ikviena varēja pārliecināties par viesmīlību , atvērtību un sirsnību , par rūpēm , lai mēs noteiktā laikā nokļūtu vajadzīgajā vietā , mērojot attālumu no vienas bibliotēkas līdz otrai . Patīkami pārsteigumi bija ik brīdi , arī pēdējā dienā , kad saņēmām mūsu uzticamās pavadones Tatjanas Bereznajas pašdarinātās lelles . Ikviena lelle bija domāta konkrētam cilvēkam , tām bija savs vēstījums , un tās bija veidotas ar gaišām domām un vēlējumiem .
Vēl ilgi atmiņā paliks spoža , kustīga automašīnu gaismas lente brīdī , kad tumsa piezogas un ceļš no kalna lejā ved atkal kalnā ( krievu val .: дорога на холмах ), tā nepārstāj mirgot ne brīdi . Lai šī gaismas lente ir kā simbols ilgstošām , radošām un stiprām draudzības saitēm !
Kijevas Pečeru klostera Marijas Debesbraukšanas katedrāle . Foto : Daina Gavare
14 Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi