Latvijas Futbols Spetmbris/Oktobris | Page 8

9 ka viņu bērni no jaunās programmas saņems ieguvumus. „Pašos pirmsākumos bija grūti, jo nebija precedentu. Man vajadzēja 2000. un 2001. gada bērnu vecākiem izstāstīt savu vīziju, un viņiem bija man jānotic,” norāda Mihelsons. Palīdzēs izvēlēties nākotnes profesiju Ieviestā programma 10. klases skolēniem ir loģisks turpinājums līdzšinējam virzienam ar sporta klasēm, kurā iet FS „Metta” un Hanzas vidusskola. 7.-9. klasēs mācās vairāk futbolistu, turklāt 7. klasē ir izveidota atsevišķa klase ar 22 futbolistiem. Vidusskolēnu vidū ir gan izlases līmeņa spēlētāji, gan jaunieši, kas futbolā trenējas vien pāris gadu. Treneri un arī paši skolēni apzinās, ka par profesionāļiem kļūst tikai divi procenti futbolistu, tāpēc jo īpaši vērtīga ir iespēja treniņos piedalīties praktiski kā novērotājiem un raudzīties uz treniņu procesu caur trenera prizmu. 11. un 12. klasē jauniešus ir plānots iesaistīt Virslīgas un izlases spēļu organizēšanā un citos ar programmu saistītos pasākumos. Jaunajā programmā sporta klases skolēni iepazīstas ar treniņu metodiku, izpratni par tiesāšanas niansēm, sporta un futbola pasākumu organizēšanu, komandu vadīšanu u.c. Mācību vielu pasniedz atbilstoša līmeņa speciālisti, kuriem ir vismaz maģistra grāds sporta pedagoģijā. Tie ir treneri, fiziskās sagatavotības speciālisti, vieslektori un arī esošais Hanzas vidusskolas personāls – sporta un bioloģijas skolotāji, ar kuriem ir panākta vienošanās par specializēto tēmu mācīšanu, ko būtu vērtīgi skolēniem piedāvāt. Vidusskolēni nereti sastopas ar grūtībām izšķirties par nākotnes profesiju, tāpēc, kā uzsver Mihelsons, minētā programma ļaus sportistiem iepazīties ar futbola jomu visdažādākajās šķautnēs gan teorētiski, gan praktiski, kā rezultātā būs vienkāršāk atrast savu nākotnes ceļu sportā vai ar to saistītā vidē. Futbolisti gatavi kļūt par treneriem Reizi nedēļā 10.b klasei notiek nodarbība „Ievads pedagoģijā”. Septembrī un oktobrī stundas vada pašreizējais U-19 izlases treneris Andrejs Gluščuks, kurš ir pedagoģijas maģistrs sporta zinātnē. Treneris norāda, ka ir „vecā labā” pasniegšanas stila piekritējs, proti, liek skolēniem pierakstīt kladē būtiskāko informāciju, jo tas palīdz iegaumēt dzirdēto. Gluščuka un pārējo skolotāju stāstīto materiālu skolēni vēlāk var atrast e-vidē. SEPTEMBRIS 2016 | www.lff.lv Stunda iesākas ar atgādinājumu par iepriekšējā nodarbībā dzirdēto un tālāko nodarbību plānu. Turpinājumā tiek detalizētāk iztirzāta iepriekšējā nodarbībā apskatītā tēma par fizisko aktivitāšu lomu bērnu attīstībā un piedāvāti svaigi salīdzinājumi futbola kontekstā, apspriežot nesenos jauniešu izlašu rezultātus un bērnu atlases kļūdas ārzemju klubos. Skolotāja teorētiskās atziņas tiek papildinātas ar praktiskiem piemēriem, kas skolēniem mācību vielu padara saprotamāku. Nodarbībā skolēni iepazīstas ar pamatinformāciju, savukārt ieinteresētības gadījumā viņi vēlāk var iestāties kādā no augstskolām, kas piedāvā padziļinātas studijas izvēlētajā jomā. Šo rindu autora viesošanās laikā klasē pietrūka trīs skolēnu, kas tobrīd piedalījās futbola izlašu nometnē. Arī par šādām situācijām ir padomāts, jo materiāli tiek elektroniski nosūtīti skolēniem, savukārt kavētos kontroldarbus ir iespējams nokārtot laikā, kad sportisti ir atgriezušies atpakaļ mājās. Programmas dalībnieki, kas ir 2000. gadā dzimuši jaunieši, ar futbolu nodarbojas ilgstoši, tāpēc viņi vēlas savu nākotni saistīt tieši ar šo sporta veidu, kļūstot par sporta pedagogiem vai futbola treneriem. Kristofers iestājās programmā, lai labāk apgūtu ar futbolu saistītās lietas un tāpēc, ka stundas tiek pakārtotas treniņiem un ir iespējams tiem pievērsties vairāk. Jaunietim, kurš futbolu spēlē kopš septiņu gadu vecuma, specifisko priekšmetu tēmas šķiet saistošas, un tas liek mācīties un apgūt vielu ar prieku. Viņaprāt, izveidotā programma ir derīga tiem, kam patīk strādāt ar bērniem, jo šeit māca par jauniešu un bērnu attīstību. Niklāvs atzīst, ka par savu nākotni vēl nav domājis, taču viņu interesē futbola trenera darbs, tāpēc gribētu mācīties sporta pedagoģiju un trenēt. Programmas priekšmeti viņam patīk vairāk nekā matemātika, jo stundas ir radošākas un par dzirdēto informāciju ir lielāka interese. Ričards programmu izvēlējās, jo tas viņam palīdzēs praktiskajā dzīvē gan kā savu bērnu tēvam nākotnē, rūpējoties par viņu veselību, gan arī kā topošajam trenerim. Viņš jauno stundu pasniegšanas stilu vērtē kā labu, norādot, ka nodarbībās vajag vairāk klausīties un pierakstīt. Par to, kāds ceļš – futbolista vai FS Metta ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons un Valsts izglītības satura centra speciāliste Inese Bautre kopīgiem spēkiem radījuši vidējās izglītības programmu ar nosaukumu „Ievirze sporta pedagogu darbā”. OKTOBRIS 2016 | www.lff.lv