9
ka viņu bērni no jaunās programmas saņems
ieguvumus. „Pašos pirmsākumos bija grūti,
jo nebija precedentu. Man vajadzēja 2000.
un 2001. gada bērnu vecākiem izstāstīt savu
vīziju, un viņiem bija man jānotic,” norāda
Mihelsons.
Palīdzēs izvēlēties nākotnes
profesiju
Ieviestā programma 10. klases skolēniem ir
loģisks turpinājums līdzšinējam virzienam ar
sporta klasēm, kurā iet FS „Metta” un Hanzas
vidusskola. 7.-9. klasēs mācās vairāk futbolistu, turklāt 7. klasē ir izveidota atsevišķa
klase ar 22 futbolistiem. Vidusskolēnu vidū ir
gan izlases līmeņa spēlētāji, gan jaunieši, kas
futbolā trenējas vien pāris gadu. Treneri un
arī paši skolēni apzinās, ka par profesionāļiem kļūst tikai divi procenti futbolistu, tāpēc
jo īpaši vērtīga ir iespēja treniņos piedalīties
praktiski kā novērotājiem un raudzīties uz treniņu procesu caur trenera prizmu. 11. un 12.
klasē jauniešus ir plānots iesaistīt Virslīgas un
izlases spēļu organizēšanā un citos ar programmu saistītos pasākumos.
Jaunajā programmā sporta klases skolēni iepazīstas ar treniņu metodiku, izpratni par tiesāšanas niansēm, sporta un futbola pasākumu
organizēšanu, komandu vadīšanu u.c. Mācību
vielu pasniedz atbilstoša līmeņa speciālisti,
kuriem ir vismaz maģistra grāds sporta pedagoģijā. Tie ir treneri, fiziskās sagatavotības
speciālisti, vieslektori un arī esošais Hanzas
vidusskolas personāls – sporta un bioloģijas
skolotāji, ar kuriem ir panākta vienošanās par
specializēto tēmu mācīšanu, ko būtu vērtīgi
skolēniem piedāvāt.
Vidusskolēni nereti sastopas ar grūtībām
izšķirties par nākotnes profesiju, tāpēc, kā
uzsver Mihelsons, minētā programma ļaus
sportistiem iepazīties ar futbola jomu visdažādākajās šķautnēs gan teorētiski, gan praktiski,
kā rezultātā būs vienkāršāk atrast savu nākotnes ceļu sportā vai ar to saistītā vidē.
Futbolisti gatavi kļūt par
treneriem
Reizi nedēļā 10.b klasei notiek nodarbība
„Ievads pedagoģijā”. Septembrī un oktobrī
stundas vada pašreizējais U-19 izlases treneris
Andrejs Gluščuks, kurš ir pedagoģijas maģistrs sporta zinātnē. Treneris norāda, ka ir
„vecā labā” pasniegšanas stila piekritējs, proti,
liek skolēniem pierakstīt kladē būtiskāko
informāciju, jo tas palīdz iegaumēt dzirdēto.
Gluščuka un pārējo skolotāju stāstīto materiālu skolēni vēlāk var atrast e-vidē.
SEPTEMBRIS 2016 | www.lff.lv
Stunda iesākas ar atgādinājumu par iepriekšējā nodarbībā dzirdēto un tālāko nodarbību
plānu. Turpinājumā tiek detalizētāk iztirzāta
iepriekšējā nodarbībā apskatītā tēma par fizisko aktivitāšu lomu bērnu attīstībā un piedāvāti
svaigi salīdzinājumi futbola kontekstā, apspriežot nesenos jauniešu izlašu rezultātus un bērnu
atlases kļūdas ārzemju klubos. Skolotāja teorētiskās atziņas tiek papildinātas ar praktiskiem
piemēriem, kas skolēniem mācību vielu padara saprotamāku.
Nodarbībā skolēni iepazīstas ar pamatinformāciju, savukārt ieinteresētības gadījumā viņi
vēlāk var iestāties kādā no augstskolām, kas
piedāvā padziļinātas studijas izvēlētajā jomā.
Šo rindu autora viesošanās laikā klasē pietrūka trīs skolēnu, kas tobrīd piedalījās futbola
izlašu nometnē. Arī par šādām situācijām ir
padomāts, jo materiāli tiek elektroniski nosūtīti
skolēniem, savukārt kavētos kontroldarbus ir
iespējams nokārtot laikā, kad sportisti ir atgriezušies atpakaļ mājās.
Programmas dalībnieki, kas ir 2000. gadā
dzimuši jaunieši, ar futbolu nodarbojas ilgstoši,
tāpēc viņi vēlas savu nākotni saistīt tieši ar šo
sporta veidu, kļūstot par sporta pedagogiem
vai futbola treneriem. Kristofers iestājās programmā, lai labāk apgūtu ar futbolu saistītās
lietas un tāpēc, ka stundas tiek pakārtotas
treniņiem un ir iespējams tiem pievērsties
vairāk. Jaunietim, kurš futbolu spēlē kopš
septiņu gadu vecuma, specifisko priekšmetu tēmas šķiet saistošas, un tas liek mācīties
un apgūt vielu ar prieku. Viņaprāt, izveidotā
programma ir derīga tiem, kam patīk strādāt
ar bērniem, jo šeit māca par jauniešu un bērnu
attīstību.
Niklāvs atzīst, ka par savu nākotni vēl nav domājis, taču viņu interesē futbola trenera darbs,
tāpēc gribētu mācīties sporta pedagoģiju un
trenēt. Programmas priekšmeti viņam patīk
vairāk nekā matemātika, jo stundas ir radošākas un par dzirdēto informāciju ir lielāka
interese. Ričards programmu izvēlējās, jo tas
viņam palīdzēs praktiskajā dzīvē gan kā savu
bērnu tēvam nākotnē, rūpējoties par viņu
veselību, gan arī kā topošajam trenerim. Viņš
jauno stundu pasniegšanas stilu vērtē kā labu,
norādot, ka nodarbībās vajag vairāk klausīties
un pierakstīt. Par to, kāds ceļš – futbolista vai
FS Metta ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons un Valsts izglītības satura centra
speciāliste Inese Bautre kopīgiem spēkiem radījuši vidējās izglītības programmu ar nosaukumu „Ievirze sporta
pedagogu darbā”.
OKTOBRIS 2016 | www.lff.lv