11
“Andrejs Gluščuks, kurš ir
pedagoģijas maģistrs sporta
zinātnē, liek skolēniem
pierakstīt kladē būtiskāko
informāciju, jo tas palīdz
iegaumēt dzirdēto.”
trenera - sagaida viņu, Ričards
atbild nosvērti, sakot, ka pēc
2-4 gadiem būs jāvērtē, cik
varošs un spēcīgs viņš ir. Savukārt Artis, kurš futbolā trenējas
ceturto gadu, pēc vidusskolas
absolvēšanas vēlas doties uz
Sporta akadēmiju un kļūt par
futbola treneri. To viņš apzinājās jau otrajā treniņu gadā.
Mihelsons uzskata, skolā var
redzēt atšķirības starp futbolistiem un citiem skolēniem.
Pirmajiem esot stipri augstāks
standarts un lielāka atbildības
sajūta pret skolas kārtību un
mācībām. Ļoti iespējams, ka to
veicina četri pasludinātie FS
„Metta” kritēriji, kurus izpildot
spēlētājs iegūst 100% dotāciju no kluba: jāmācās futbola
klasē, jābūt kluba pirmās komandas sastāvā, jābūt kādā no
izlašu kandidātu sarakstiem,
SEPTEMBRIS 2016 | www.lff.lv
vidējā atzīme mācībās nedrīkst būt zemāka par septiņi.
Vienlaikus nedrīkst saņemt
nesekmīgu vērtējumu kādā
atsevišķā stundā, jo tādā gadījumā kritēriji netiek izpildīti.
Arī Bautre uzskata, ka augstas
klases sportisti spēj sevi realizēt mācībās, jo komandas
spēles dod raksturu, spēju saņemties nepieciešamajā brīdī,
saplānot savu laiku mācībām
un atpūtai.
Programmas mērķis –
iesaistīt cilvēkus futbolā
Bautre kā bijusī sportiste
atceras, ka sports aizņēma ļoti
daudz laika, taču cilvēkiem ir
jāatrod laiks arī mācībām: „No
cik miljoniem cilvēku būs tāds
Porziņģis, kurš varbūt sapelnīs miljonus savai dzīvei, bet
infrastruktūras problēmām.
Piemēram, ka futbolisti nevar
trenēties ziemā vai kāds netiek
skolas dēļ, tāpēc izlaiž treniņus
un sanāk trenēties tikai trīs
reizes nedēļā. Piedodiet, bet,
šādi trenējoties, izlases un profesionālo līmeni sasniegt nav
iespējams,” stingri pārliecināts
ir Mihelsons.
ko darīt pārējiem pēc sporta
karjeras beigšanas? Es ar šo
domu biju gājusi visu savu
sporta dzīvi.” Sagaidāms, ka
izveidotā programma palīdzēs cilvēkus noturēt futbolā,
piedāvājot viņiem iespēju kļūt
par treneriem, menedžeriem,
skolotājiem un žurnālistiem.
Mihelsons skaidro, ka šāda
veida programmai vajadzētu
veicināt Latvijā lielākās futbola
problēmas atrisināšanu. „Visus
iepriekšējos gadus mēs savos
vecumos esam Eiropas līmenī,
taču 13-19 gadu vecumā mēs
atpaliekam no Eiropas. Kāpēc
atpaliekam? Pirmkārt, mēs šobrīd nepietiekami trenējamies,
tikai tik, cik mums ir iespējas, nevis tik, cik ir vajadzīgs
attiecīga līmeņa futbolistiem.
Uzmanība un individuālais
darbs bieži vien saistīts ar
Ar jauno projektu tiek panākts,
ka, sākot ar 13 gadu vecumu,
bērni nokļūst apstākļos, kur
var trenēties nepieciešamajā
apjomā. Šajā situācijā ieguvēji
ir visi – skola, kas var piesaistīt
bērnus, futbola federācija un
pašvaldība, jo attīstās infrastruktūra, un sportisti, jo viņiem tiek pievērsta lielāka uzmanība. Kā secina Mihelsons,
tā ir pievienotā vērtība klubam
un arī sabiedrībai: „Ideja ir
galu galā radīt vidi, kur rodas
izglītots profesionālis. Svarīgi,
lai tiek ieliktas kvalitatīvas
zināšanas, lai nav šaura domāšana. Mēs par to par maz runājam, taču futbola kontekstā gribas parādīt, ka mēs varam būt
TOP līmenī Eiropā.” Savukārt
Bautre uzsver, ka sportistiem ir
jāmācās, vienlaikus jāveicina
interesanti un saistoši mācību
priekšmeti. Tādā veidā katrai
skolai var izveidoties „seja”, ar
ko tā spēs piesaistīt bērnus.
Lai arī Hanzas vidusskolā tiks
likts uzsvars uz futbolu, Mihelsons izceļ labo precedentu,
kas nākotnē ļaus citiem īstenot
tamlīdzīgas programmas arī
citos sporta veidos pilsētās,
kur ir atbilstoša infrastruktūra,
aicinot par to aizdomāties gan
sporta federācijām, gan Latvijas Olimpiskajai komitejai.
OKTOBRIS 2016 | www.lff.lv