Latvijas Futbols Septembris/Oktobris 2015 | Page 52

ārsts to pamanāt?
- Protams, ka ir dažādi brīvdomātāji, arī tādi, kas uzskata, ka tā var darīt. Futbolā
esmu bijis trīsdesmit sešus
gadus un redzējis tiešām
daudz ko. Bet, godīgi sakot,
tas vairāk bija izplatīts agrāk,
pēdējā laikā šādas ballītes ir
gājušas mazumā. Bet atceros,
ka reiz viens spēlētājs pirmo
reizi bija uzaicināts uz lielo
komandu un vakarā, uzvilcis
uzvalku un šlipsi, kaut kur
dodas. Jautāju – uz kurieni?
Viņš atbild – atpūsties! (Smejas.) Ir bijuši arī tādi gadījumi.
- Lielajā izlasē arī ir bijuši
tādi gadījumi?
- Lielajā izlasē ir bijis tā, ka
kāds nokavē kādu sanāksmi, laikus neatbrauc uz
treniņnometni. Tie ir disciplīnas pārkāpumi, bet tādi
gadās visās komandās un
nav nekas ārkārtējs.
- Ko domājat par dzimumattiecībām pirms
mačiem?
- Tas ir ļoti diskutabls jautājums. Vieni saka, ka tas ceļ
testosterona līmeni un palielina agresiju. Bet agresīvu
tēviņu bars ir grūti vadāms,
un ir liels jautājums, vai šī
agresija aiziet pareizā gultnē.
- Kā skatāties uz pašreizējo
izlases modeli?
- No malas skatoties, pēdējie mači mani priecēja. Ir
parādījusies spēle, kura vairs
nenotiek tikai vienā laukuma pusē. Ir parādījusies
pretspēle, ir redzams augstāks taktiskās un tehniskās
meistarības līmenis, kas
ļauj veidot labāku pretspēli. Bet viss jau ir atkarīgs
no pretinieka. Kad pasauoktobris 2015 | www.lff.lv

les grandi pret mums spēlē
savā ierastajā līmenī, mums
argumentu nav. Taču pēdējās spēles tiešām priecē, var
redzēt, ka veidojas kolektīvs,
kas ir saspēlējies, un, iespējams, beigās sanāks kaut kas
labs.
- Kas, jūsuprāt, pēc Kaspara Gorkša kļūs par nākamo
izlases līderi?
- Līderis parasti izaug un
atrodas pats, par to nevienu
iecelt nevar. Biju domājis, ka
tas varētu būt Valērijs Šabala, bet kaut kas ir noticis,

“Gaisotne bija
elektrizēta,
bet, kad mačs
sākās, pamazām
nomierinājos.
Zobus toreiz
parādījām visai
pasaulei, un
tas ir labi! .”
ārzemju klubos sevi realizējis
viņš nav. Tagad viņš nonācis
Polijas pēc spēka otrās līgas
komandā un es nudien nezinu, kas tur var būt par izaugsmi... Pēc rakstura tie varētu
būt arī Vladimirs Kamešs un
Deniss Rakels, arī Cauņa, ja ir
vesels un ir komandā.
- Kā jūs pats savulaik
nonācāt futbolā?
- Pabeidzu Tartu valsts universitāti ar specializāciju
sporta medicīnā un tā 1976.
gadā mani uzaicināja uz
Daugavas meistarkomandu.

- Kādā līmenī pats
spēlējāt?
- Amatiera. Mācības ar
spēlēšanu profesionālā
līmenī savienot nebija iespējams. Bet futbols man paticis
vienmēr, nāku no Talsiem,
un visu laiku spēlējām vai
nu futbolu, vai basketbolu.
Ziemā arī hokeju – es stāvēju
vārtos. Toreiz vēl nebija masku, tādēļ pāris reizes esmu
dabūjis arī ar ripu pa seju. To
visu esmu izjutis!
- No kurienes jums tāds interesants uzvārds?
- Mans vectēvs bija no Balvu puses. Viņš bija latviešu
strēlnieks, un pēc tam
Kārlis Ulmanis viņam pie
Valdemārpils iedeva zemi. Tā
viņš kļuva par kurzemnieku.
- Bez jūsu ģimenes Latvijā ir
arī citi Čudas?
- Jā, daži ir. Kaut kur Jelgavā
esot Čudu ģimene, kas nav
mani radinieki.
- Vai finālturnīru tagad vēl
bieži atceraties?
- Protams. Sportā jau ļoti
daudz ir pelēkās ikdienas,
bet lielo emociju ir maz. Tās
tad arī paliek atmiņā uz visu
mūžu.
- Kad toreiz mūsu izlase
gāja laukumā mačā pret
Čehiju, sirds jums nenotrīsēja?
- Gaisotne bija elektrizēta, bet, kad mačs sākās,
pamazām nomierinājos.
Z