skatos un līdz galam tā arī neesmu
sapratis. Domāju, ka drīzāk, ka izgāja.
Taču Čehija bija top komanda un
tiesneši uzskatīja, ka viņiem jāizkļūst
no grupas.
no izlases. Pienāca spēle, kuru mēs
uzvarējām, bet Andrejevs atkal mani
neuzlaida laukumā pat uz pusstundu.
Tā es arī beidzu karjeru izlasē.
- Vai tas, ka zaudējāt vietu izlases
jūsuprāt,
bija
- Kas notika mačā ar Nīderlandi? Pēc pamatsastāvā,
divām cienīgām spēlēm, tajā mačā objektīvi?
salūzāt.
- Es zinu, ka tajā laikā nebiju sliktāks
- Viņi bija ļoti spēcīgi. Lai gan vienalga par tiem, kuri spēlēja.
pirmos vārtus guva no neesoša 11 metru
soda sitiena un otros no aizmugures. - Bet tie, kas spēlēja bija jaunāki par
Vienlaicīgi viņi mūs ļoti spieda un jums. Vai jūs pats kā treneris, domājot
jāatzīst, ka 3 pret 0 bija godīgs rezultāts. par nākotni, nerīkotos līdzīgi?
Mums daudz iespēju nebija – vienu - Droši vien rīkotos tāpat. Kā treneris es
reizi Valentīns Lobaņovs trāpīja par viņu saprotu, bet cilvēcīgi – nē. Varēja
vārtu stabu un vienu reizi Rubins no mani tajos divos mačos – pret Krieviju
malas kaut ko mēģināja. Pārsvarā un Lihtenšteinu izlaist laukumā kaut
aizsargājāmies un centāmies viņiem uz maiņu.
atņemt bumbu. Taču jebkurā gadījumā
– šī turnīra laikā mēs pieskārāmies - Kādas jums tagad ar Andrejevu ir
attiecības?
lielajam futbolam.
- Normālas attiecības. Kad satiekamies
sveicināmies, aprunājamies – nekādu
(domā) - Grūti pateikt. Pēc liela pacēluma problēmu nav.
bieži seko kritums. Nomainījās virkne
spēlētāju, arī galvenais treneris, un - Pēc tam rudenī izlasē nospēlējāt vēl
tāds bija rezutāts. Es pats vairs netiku vienu maču. Jums Skonto stadionā
iekļauts pamatsastāvā, un tādēļ tika sarīkots grandiozs atvadu mačs
pret Japānu.
nolēmu beigt karjeru.
- Kāpēc šo līmeni neizdevās noturēt?
- Negribējāt sēdēt rezervē?
- Negribēju, tas nav mans. Esmu
pieradis visu laiku būt laukumā, būt
līderis. Atceros arī lūzuma punktu.
Vispirms bija mačs pret Krieviju –
toreiz paliku rezervē, lai gan Jurijam
Andrejevam bija iespēja mani laukumā
izlaist kaut uz maiņu. Bet pēc četrām
dienām bija spēle pret Lihtenšteinu
un jau treniņu laikā sapratu, ka arī
šoreiz nebūšu sastāvā. Toreiz palūdzu
Andrejevu uz sarunu un pēc tās sapratu,
ka vairs neesmu komandā pat piektais
aizsargs. Pateicu, ka aizeju no izlases.
Viņš teica, lai nesteidzos, lai pagaidu,
bet es atbildēju, ka, ja nespēlēšu, aiziešu
FOTO - LFF
- Man ļoti gribējās atvadu maču un
tā sanāca, ka man to arī piedāvāja.
Turklāt sakrita tā, ka biju nolēmis beigt
karjeru arī Skonto, man bija izoperēti
ceļgali, un Pols Ešvorts godīgi pateica,
ka man nebūs tik liela spēles laika kā
es gribu.
- Toreiz pret Japānu nospēlējāt tikai
12 minūtes. Vairāk nebijāt gatavs?
- Es biju gatavs spēlēt daudz vairāk.
Taču tā izlēma Andrejevs. Droši vien
gribēja iespēlēt sastāvu citām spēlēm,
pārbaudīt spēlētājus.
- Jums toreiz pašās pirmā puslaika
beigās bija arī tāds kā vārtu gūšanas
FOTO - Zigismunds Zālmanis