MĀRTIŅŠ PRIČINS
MĀRTIŅŠ PRIČINS
Informāciju atcerējās pēc atmiņas „ Man viņš bija ļoti tuvs cilvēks. Valērijs bija cilvēks, kurš vienmēr palika uzticīgs futbolam,” atzīmē viņa tuvs draugs, bijušais izlases ģenerālmenedžeris Genādijs Karavajevs. Pirmoreiz ar Valēriju viņš satikās, kad abi studēja Politehniskajā institūtā. Karavajevs tolaik gāja ekonomikas fakultātē, bet turpat netālu esošajā mašīnbūves fakultātē studēja Valērijs Karpuškins. Dažreiz pat kopīgi notika lekcijas.
„ Ciešāka draudzība sākās pēc viņa aizraušanās ar futbolu un darbu ar federāciju. Mēs ļoti daudz braucām kopā. Es biju ģenerālmenedžeris, un viņš bieži brauca ar izlasi. Arī ar „ Skonto” uz Sadraudzības kausu. Maskavā sanāca daudz komandu, bija daudz spēļu. Tas bija īsts futbols, neaizmirstams laiks. Tolaik mēs vairākkārt kļuvām par Latvijas čempioniem, un viņš to visu atspoguļoja,” saka Karavajevs.
„ Kā futbola žurnālists, bez šaubām, viņš bija spilgtākā personība,” atzīst bijušais izlases un „ Skonto” treneris Aleksandrs Starkovs. „ Ļoti erudīts un zinošs. Savu viedokli par futbolu un spēli prot izteikt daudzi, bet viņam stāstījums bija tiešs un vēsturiski precīzs. Viņš visu informāciju atcerējās pēc atmiņas. Valērijam varēja piezvanīt un pajautāt kādu statistikas informāciju, un viņš bija gatavs to uzreiz pateikt. Šajā plānā viņš bija speciālists. Tāpēc ļoti žēl, ka tik agri aizgāja mūžībā. Nepatīkams šoks visai Latvijas futbola sabiedrībai.”
Anatolijs Kreipāns stāsta, ka ar Karpuškinu bija pazīstami vairāk nekā 30 gadus. Kā pats atzīst, iepazīšanās ar Valēriju notika no futbola ļoti tālos apstākļos – PSRS čempionātā starp radio vadāmajiem modeļiem. „ Pēc tam ar viņu futbolā ļoti bieži satikāmies. Gan Latvijas čempionātā, gan izlases spēlēs. Vienu vai divus futbola turnīrus komentējām kopā,” atceras Kreipāns.
Viņš atzīmē, ka līdz nesenajam laikam Karpuškins krievu presē bija pirmais, kurš tik lielā apjomā un intensitātē rakstīja par futbolu. Kreipāns atzīst, ka pirms svarīgām spēlēm viņam bija interesanti izlasīt, ko tieši par gaidāmajām cīņām rakstīja Karpuškins.
„ Valērijs bija kompānijas cilvēks, ar labu humora izjūtu. Varējām kopā pasmieties,” atzīst Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Viņš stāsta, ka personīgi ar Karpuškinu iepazinās 1987. gadā, kad kā Sporta komitejas galvenais treneris satikās ar toreizējo „ Sovetskij Sport” ārštata korespondentu Latvijā. Abi kopā apsprieduši lēmumu par punktu atņemšanu Augstākās līgas klubam „ Celtnieks”.