FOTO- ERNESTS ĀBOLIŅŠ
“ Joprojām mēs, Latvijas izlases līdzjutēji, un arī, protams, Pahars cer uz Aleksandra Cauņas atlabšanu un palīdzību.” kurā maču varēs noskatīties televīzijā un pat vietējā Modernās mākslas muzeja darbinieks ieraudzījis manu Latvijas izlases kreklu, izrādās ļoti labi informēts kas tas tāds ir. Katrā ziņā vienu pozitīvu lietu Latvijas izlase šajā izbraukumā izdarīja noteikti – tā kā no sportiskā viedokļa nīderlandiešiem šis mačs bija teju dzīvības un nāves jautājums, par savējo tā vakara pretinieku uzzināja arī ļaudis, kuri ar futbolu ir uz jūs. Savukārt televīzijā spēli noskatījās vairāk nekā četri miljoni nīderlandiešu, kas viņiem ir šī kvalifikācijas cikla rekords( un pirms tam tika spēlēts pret tādām komandām kā Čehija un Islande, kā arī krietni pieticīgāko Kazahstānu). Arī klātienē uz spēli bija ieradušies teju 50 000 skatītāju un brīvu vietu Amsterdam Arena bija patiešām maz. Un savējiem sniegtais atbalsts bija patiešām izcils – pirms tam klātienē esmu vērojis tādu grandu kā Anglija, Krievija, Madrides Real, Londonas Chelsea, Londonas Arsenal, Maskavas CSKA, Glāzgovas Celtic, Lisabonas Sporting un daudzi citu komandu mājas mačus( par Eiropas čempionāta finālu starp Spāniju un Itāliju nemaz nerunājot) un vēl nekad un nekur tribīņu sniegtais atbalsts nebija bijis tik masīvs, visuresošs un visaptverošs.