Latvijas Futbols Marts/Aprīlis 2016 | Page 50

iekšā. - Pēc manas viesošanās pie jums vasarnīcā atmiņā palicis, ka tā viņam bija tāda miera oāze. - Skaidrīte: Sākumā man tur bija sastādītas daudz rozes, un tad viņš vienmēr staigāja un grieza nost tās pārziedējušās rozes. Tā viņam bija tāda nodarbošanās, jā. Un pēc tam viņš burtiski laukumu sāka taisīt (smejas). Visur tikai zaļu zālīti, viņš pats viņu arī sasēja un blietēja to zemi. Man nekāda sajēga par to nebija, un tad nu viņš tur tā darījās. Pēc tam es atceros, ka viņš ņēma nazi un, kad parādījās kāda pienene vai usne, vienmēr grieza ārā. Kad bija Saulkrastos, tad viņš no rīta paēda brokastis un tad viņam tā bija tāda nodarbošanās. - Tā tad viņam bija arī tāda kā atslēgšanās? - Skaidrīte: Nu arī uz jūru viņš gāja. Gājām gan divatā, gan ar kādiem ciemiņiem, bet dažreiz viņš arī viens pats gāja gar jūru staigāt. - Gints: Tur tā grūti izdalīt, jo tāpat mājās tika pārrunātas futbola lietas un treniņos mācīja dzīvot (smejas). To tā grūti nodalīt. Tas viss ir vienā solī iets – gan tēvs, gan treneris. Protams, pēc spēlēm atnākot mājās, vienmēr tika pārrunāts, kas sanācis, kas nesanācis un tā tālāk. Tāpat gan mājās bijām strīdējušies, gan treniņos. Esmu pat ticis aizdzīts no treniņa (smejas). Ir bijis arī tā, ka daudz runā pretim un neklausa. Tāpat kā dzīvē, tā arī futbolā. “Viņš vienmēr mājās sēdēja un analizēja dažādas iespējas, pirms spēlēm vienmēr pārskatīja pretinieku komandas video.” - Kāda bija pārējo attieksme? Nebija tādi, kas šķībi skatījās, ka dēls paņemts izlasē? - Gints: Protams, ka skatījās. Arī dzirdēts bija daudz kas. Atceros, bija dažādi tie testi spēlētā- Varētu teikt, ka jūra jiem, tieši fiziskajā sagaviņam bija viena no tavotībā. Ir bijis daudzgalvenajām un mīļāka- reiz, ka tēvs ir teicis, ka jām atslodzēm. es nemaz nevaru tevi - Skaidrīte: Jā, acīmreneņemt. Testos tu esi dzot. piektais, sestais komandā. Ne jau es tur biju la- Kā bija ar tevi Gint, vai bākais, bet no tiem, kas spējāt nodalīt, kurā brī- tur tajā sešpadsmitniekā dī viņš bija treneris, bet bija, es tam līmenim kurā – tēvs? atbildu. marts 2016 | www.lff.lv - Ir dzirdēts par to, ka Jānis izlasē centās vairāk ieviest latviešu valodu un runāt latviski. Vai tā bija? - Gints: Varēja censties vai necensties, bet tur nekas nesanāca, jo, ja nemaldos, mēs bijām trīs, četri, pieci cilvēki, kas bija latvieši. Tas, ka pirms pirmās oficiālās spēles visiem izdalīja lapiņas, lai iemācās himnu, to gan es atceros. - Kā vispār izdevās tas fenomens, tie divi neizšķirti pret Dāniju un Spāniju? Vai Jānis pirms šīm spēlēm kā īpaši noskaņoja, vai tas nebija vajadzīgs? - Gints: Nu īsti ne. Vairāk katram bija kādi konkrēti uzdevumi, kam pievērst uzmanību. Bet ne tās meistarības, ne tās pieredzes jau toreiz nebija un viss balstījās uz pašatdevi. Pārsvarā jau mēs arī domājām par saviem vārtiem un cik reizes vispār līdz pretinieku vārtiem tikām, pat nepateikšu. - Cik ir lasīts, daudzi pieminējuši, ka viņš ļoti lielu uzmanību pievērsa tieši taktikai. - Gints: Viņš bija ļoti spēcīgs taktikā. Kas bija, tas bija. Viņš vienmēr mājās sēdēja un analizēja dažādas iespējas, pirms spēlēm vienmēr pārskatīja pretinieku komandas video. Jāņa Giļa dzīvesbiedre Skaidrīte ar dēlu Gintu Gili. Tieši pie galvenā trenera Jāņa Giļa debitēja vairāki Latvijas izlases futbolisti, kuri kaldināja EURO 2004 panākumu. aprīlis 2016 | www.lff.lv