iekšā.
- Pēc manas viesošanās pie jums vasarnīcā
atmiņā palicis, ka tā
viņam bija tāda miera
oāze.
- Skaidrīte: Sākumā man
tur bija sastādītas daudz
rozes, un tad viņš vienmēr staigāja un grieza
nost tās pārziedējušās
rozes. Tā viņam bija tāda
nodarbošanās, jā. Un pēc
tam viņš burtiski laukumu sāka taisīt (smejas).
Visur tikai zaļu zālīti,
viņš pats viņu arī sasēja un blietēja to zemi.
Man nekāda sajēga par
to nebija, un tad nu viņš
tur tā darījās. Pēc tam
es atceros, ka viņš ņēma
nazi un, kad parādījās
kāda pienene vai usne,
vienmēr grieza ārā. Kad
bija Saulkrastos, tad viņš
no rīta paēda brokastis
un tad viņam tā bija tāda
nodarbošanās.
- Tā tad viņam bija arī
tāda kā atslēgšanās?
- Skaidrīte: Nu arī uz jūru
viņš gāja. Gājām gan
divatā, gan ar kādiem
ciemiņiem, bet dažreiz
viņš arī viens pats gāja
gar jūru staigāt.
- Gints: Tur tā grūti izdalīt, jo tāpat mājās tika
pārrunātas futbola lietas
un treniņos mācīja dzīvot (smejas). To tā grūti
nodalīt. Tas viss ir vienā
solī iets – gan tēvs, gan
treneris. Protams, pēc
spēlēm atnākot mājās,
vienmēr tika pārrunāts,
kas sanācis, kas nesanācis un tā tālāk. Tāpat gan
mājās bijām strīdējušies,
gan treniņos. Esmu pat
ticis aizdzīts no treniņa
(smejas). Ir bijis arī tā,
ka daudz runā pretim un
neklausa. Tāpat kā dzīvē,
tā arī futbolā.
“Viņš vienmēr mājās
sēdēja un analizēja
dažādas iespējas,
pirms spēlēm vienmēr
pārskatīja pretinieku
komandas video.”
- Kāda bija pārējo attieksme? Nebija tādi,
kas šķībi skatījās, ka
dēls paņemts izlasē?
- Gints: Protams, ka skatījās. Arī dzirdēts bija
daudz kas. Atceros, bija
dažādi tie testi spēlētā- Varētu teikt, ka jūra
jiem, tieši fiziskajā sagaviņam bija viena no
tavotībā. Ir bijis daudzgalvenajām un mīļāka- reiz, ka tēvs ir teicis, ka
jām atslodzēm.
es nemaz nevaru tevi
- Skaidrīte: Jā, acīmreneņemt. Testos tu esi
dzot.
piektais, sestais komandā. Ne jau es tur biju la- Kā bija ar tevi Gint, vai bākais, bet no tiem, kas
spējāt nodalīt, kurā brī- tur tajā sešpadsmitniekā
dī viņš bija treneris, bet bija, es tam līmenim
kurā – tēvs?
atbildu.
marts 2016 | www.lff.lv
- Ir dzirdēts par to, ka
Jānis izlasē centās vairāk ieviest latviešu valodu un runāt latviski. Vai
tā bija?
- Gints: Varēja censties
vai necensties, bet tur
nekas nesanāca, jo, ja
nemaldos, mēs bijām
trīs, četri, pieci cilvēki,
kas bija latvieši. Tas, ka
pirms pirmās oficiālās
spēles visiem izdalīja lapiņas, lai iemācās himnu, to gan es atceros.
- Kā vispār izdevās tas
fenomens, tie divi neizšķirti pret Dāniju
un Spāniju? Vai Jānis
pirms šīm spēlēm kā
īpaši noskaņoja, vai tas
nebija vajadzīgs?
- Gints: Nu īsti ne. Vairāk katram bija kādi
konkrēti uzdevumi, kam
pievērst uzmanību. Bet
ne tās meistarības, ne
tās pieredzes jau toreiz
nebija un viss balstījās
uz pašatdevi. Pārsvarā
jau mēs arī domājām par
saviem vārtiem un cik
reizes vispār līdz pretinieku vārtiem tikām, pat
nepateikšu.
- Cik ir lasīts, daudzi
pieminējuši, ka viņš ļoti
lielu uzmanību pievērsa
tieši taktikai.
- Gints: Viņš bija ļoti spēcīgs taktikā. Kas bija, tas
bija. Viņš vienmēr mājās sēdēja un analizēja
dažādas iespējas, pirms
spēlēm vienmēr pārskatīja pretinieku komandas
video.
Jāņa Giļa dzīvesbiedre Skaidrīte ar dēlu Gintu Gili.
Tieši pie galvenā trenera Jāņa Giļa debitēja vairāki Latvijas izlases futbolisti, kuri kaldināja EURO 2004 panākumu.
aprīlis 2016 | www.lff.lv