Latvijas Futbols Marts/Aprīlis 2016 | Page 20

- Nu futbolam tajā laikā bija izstrādājusies tāda, es viņu vēl līdz šai dienai atceros tādu padomju laiku maršu, kas bija tas sākums pirms spēlēm. Es to meldiņu vēl šodien atceros. Droši vien katrai valstij ir tā sava futbola mūzika un dziesma. Vienmēr ir kāds motīvs, kāds meldiņš, ko visi var uztvert. Es domāju, ka noskaņojumam sākumā noteikti ir vajadzīga kaut kāda mūzika, kas ir saistīta ar marša ritmiem vai arī meldiņš, ko visi var uztvert un bļaut līdzi. Kaut kas tāds, kas ir ļoti vienkāršs, ar kaut kādiem saucieniem un tā tālāk. Es domāju, ka tāda mūzika ir vajadzīga un piestāv gan futbolā, gan sportā vispār. - Jums ir ļoti daudz skaņdarbu, vai kādu rakstot esat domājis par futbolu? Vai futbols ir licis iedvesmoties? - Es nezinu, vai tik mums ar bērniem nebija kaut kādi tādi numuri, bet speciāli tieši futbolam man šķiet ne. Es gan vispār vienmēr atsakos, ja man piedāvā, lai uzrakstu kādu himnu vai ko tādu. Himnu uzrakstīt nevar. Paši līdzjutēji uzmeklē to meldiņu, kas viņiem ir vistuvākais un kas viņiem pielīp un palīdz radīt to noskaņojumu. Te man gan ir viens stāsts. Es atceros, ko vācieši izdarīja. Viņi paņēma vienu manu melodiju un iztulkoja taisni toreiz olimpiādei. Viņi to piemēroja futbola spēlēm, tieši tekstā. - Vai atceraties, kā to sauca? - Tā bija „Cāļus skaita rudenī”, kuru viņi uztaisīja sev par tādu fanu dziesmu. Atceros, bija divi tādi populāri vācu, viņi ne tik daudz dziedātāji, viņi bija tādi kupletisti, kas strādāja tai sfērā. Tad nu tur uzrakstīja tekstu “Vācija, uz priekšu!”, “Uzvarēsim!” un tā tālāk. Uz tās melodijas viņi būvēja to savu dziesmiņu. - Ja speciāli pats rakstījis neesat, kuru no skaņdarbiem vislabprātāk vēlētos, lai atskaņo, piemēram, pirms izlases spēlēm? Kurš būtu piemērotākais? - Skaidrs, ka vispiemērotākais būtu tas, kuru publika vislabāk uztvertu, atcerētos un kam vismaz varētu padziedāt līdzi. Lai ir tas, ko mēs saucam par kopdziedāšanu. Dabiski, ka te ir jābūt vairāk kaut kādai patriomarts 2016 | www.lff.lv tiskai tēmai. Tāpēc arī visbiežāk tiek izmantota tā mana tēma no “Vella kalpiem”. - To arī futbolā dzied, tikai pārveidojot uz 11 vīri cēlās kaujai. - Nu jā, nu lūk, tas motīvs ir tāds pazīstams, un tādam sportā arī jābūt. Patriotiskais teksts un viegla melodija – tas ir tas, kas futbolā arī nepieciešams. - Futbolā par kājām svarīgāka tomēr ir galva, vai arī pianistam ir tāpat – svarīgākais ir nevis pirkstu veiklība, bet galva? Vai to tāpat kā futbolā nevar atdalīt? - (Iesmejas.) Redz, tur ir vēl viena lietiņa, jā. Tas pats svarīgākais tiek aizmirsts, un tā ir šitā vieta (uzliek roku uz sirds), tā ir sirds. Mūzikā bez tā, ja tev tas neiet caur šejeni, tad tu nekas būtībā neesi. Tāpat arī futbolā tai ir jābūt sirdslietai. Ir jābūt tā, ka tu vari teikt – tā ir mana sirdslieta. Es tai dzīvoju līdzi un tā tālāk. Protams, ka milzu nozīme ir tavai tehnikai. Tas, kas pianistam, instrumentālistam ir rokas, futbolistam tās ir kājas. Bet kājas bez galvas