uz jūsu turpmāko karje-
ru?
- Es domāju, ka tas manu
karjeru ļoti stipri ietek-
mēja. Es izlaidu gadu. Tā
kā mani turēja aizdomās
par to, par ko turēja, tad
attieksme pret mani bija
ļoti slikta un Rubin nelaida
nekur prom pat uz īri. Pēc
tam nokļuvu Rīgas Olimpā,
tad aizbraucu uz Rumāni-
ju.
- Kāpēc Bukarestes Din-
amo tā arī neaizvadījāt
nevienu spēli?
- Tāpēc, ka jau braucot uz
turieni zināju, ka tas būs
tikai uz mēnesi. Viņiem
bija satraumēts vārtsargs
un klubam vajadzēja no-
drošināties. Tad es at-
braucu atpakaļ uz Latviju,
spēlēju Ventspilī. Tas bija
ļoti labs piedāvājums,
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv
un mēs spēlējām Eiropas
līgā. Man toreiz vajadzēja
atgriezties futbolā, atkal
parādīt sevi, tāpēc par
algu pat nedomāju. Alga
ir daudzu futbolistu pro-
blēma – viņi sevi redz
kā lielus spēlētājus, grib
lielas algas un nav gatavi
paspert soli atpakaļ, lai
pēc tam spertu divus uz
priekšu.
- Pēc tam, neskatoties uz
nelāgajām aizdomām,
jums tomēr izdevās at-
griezties Krievijas Prem-
jerlīgā. Pievienojāties
Naļčikas Spartak.
- Ventspilī parādīju, ka
joprojām varu spēlēt, un
aizbraucu uz Naļčiku.
Nospēlēju astoņas labas
spēles, un mēs ieguvām
6. vietu Krievijā. Pēc sezo-
nas man piedāvāja palikt,
taču es nebiju gatavs dzī-
vot tajā reģionā. Krievijas
dienvidi tomēr ir pārāk
savdabīgi, tas nav mans,
tāpēc es atteicos. Aizbrau-
cu uz Kaļiņingradas Balti-
ka. Nekādu citu konkrētu
variantu toreiz nebija,
daudzi jau domāja, ka gri-
bu vēl gadiņu paspēlēt un
beigt. Nevaru taču nevienu
pārliecināt par to, ka gribu
spēlēt vēl gadu, divus, trīs,
četrus vai piecus. Mans
vecums toreiz bija problē-
ma.
- Ja atgriežamies pie
izlases un tā cikla, kad
iekļuvām finālturnīrā –
kurā brīdī jūs noticējāt,
ka tas ir iespējams?
- Godīgi sakot – es par to
pat nedomāju. Es vienkār-
ši spēlēju. Pat pēc pirmā
mača pret Turciju īsti
- Ko domājāt brīdī, kad
Verpakovskis iesita otros
vārtus, panākot 2 pret 2?
- To, ka tiksim tālāk, sa-
pratu brīdi agrāk. Rezultāts
bija 1 pret 2, un Turcijai bija
- Toreiz pie rezultāta 0
supermoments. Hakans
pret 2 nelikās, ka viss ir
beidzies?
Šukurs pārsita pāri vār-
- Protams, likās. Bet es
tiem, un tajā brīdī apjautu,
sev toreiz nebiju izvirzījis
ka šo spēli vairs neatdo-
uzdevumu iekļūt fināl-
sim. Pēc šī momenta arī
turnīrā. Es gatavojos katrai Turcija nosēdās, savukārt
mēs sākām spēlēt labāk.
konkrētajai spēlei. Iespē-
jams, tas nebija pareizi, bet Bet Māris tikai apstiprināja
es biju reālists.
manas sajūtas. (Smaida.)
nebiju pārliecināts, ka vie-
sos sasniegsim vajadzīgo
rezultātu. Tā tomēr bija
Turcija.
“Kad Oļegs bija
ar bumbu, viņš
dažreiz pieņēma
lēmumus, kuri
mani nedaudz
nervozēja.“
- Gatavošanos fināl-
turnīram atceraties?
- Ļoti labi atceros. Pēdējā
Krievijas čempionāta spēlē
pret Maskavas Dinamo es,
spēlējot Rostov sastāvā,
sarāvu muskuli. Es ne-
trenējos un bija pilnīgi reā-
la iespēja, ka finālturnīrā
nespēlēšu. Pirms pirmās
spēles kopā ar komandu
kopējā grupā biju aizvadījis
tikai divus treniņus. Es ne-
varēju ne skriet, ne sist pa
bumbu. Taču Starkovs man
tik ļoti uzticējās, ka arī bez
treniņu prakses vārtus uz-
ticēja man.
- Uztraukums pirms
pirmā mača pret Čehiju
bija?
- Es jau biju paspēlējis An-
glijā, zvaigznes mani vairs
nemulsināja, man bija
vienalga pret ko spēlēt.
- Vai Čehiju uzvarēt bija
reāli?
- Protams, ka bija reāli.
Rubins toreiz, kad zaudē-
jām pirmos vārtus, neno-
cīnījās līdz galam, kāds
cits neizskrēja līdzi savam
pretspēlētājam, bet es ie-
laidu bumbu vārtos. Būsim
APRĪLIS 2015 | www.lff.lv