nu? Iespējams, tīri psiholoģiski mēs tobrīd nevarējām spēlēt savu spēli. Grūti pateikt, kas toreiz notika uz laukuma. Vienkārši mēs apstājāmies un to es jutu. Mēs it kā cenšamies, uzbrūkam, bet nav nobeiguma fāzes... Tas bija jebkurā spēlē. Ir uzbrukumi, bet nav nobeiguma. Tas, manuprāt, šobrīd ir liels mīnuss mūsu komandai. Bet pie tā mums vēl ir laiks piestrādāt! Protams, mums ir ļoti maz laika līdz spēlēm Moldovā, bet noteikti šo momentu mēs vēl varam un mums tas jāuzlabo!”
- Ko jums kā komandai pēc turnīra beigām teica Latvijas izlases galvenais treneris Didzis Matīss? Kādi bija viņa galvenie secinājumi un norādījumi pirms sezonas atbildīgākā turnīra Moldovā?- Treneris Didzis Matīss mums pateica, ka galvenais ir tas, lai meitenēm, uznākot uz laukuma, vienmēr būtu emocijas! Tās diemžēl mums pietrūka Kipras turnīra noslēdzošajā spēlē pret Maltu. Tas bija redzams jau no rīta, kad visi
APRĪLIS 2015 | www. lff. lv
sagājām kopā istabā... Diemžēl ne visām meitenēm bija redzama dzirkstelīte acīs. Komanda ir komanda. Ja vienai nebūs šīs dzirkstelītes, tas vairs nebūs tas. Ja mēs gribam kaut ko panākt, tad mums ir jābūt emocijām! Mums ir jāgrib uzvarēt! Nevis iziet uz laukuma vienkārši ar domu nospēlēt spēli – tā mums nekas neizdosies! Es ļoti ceru, ka visas meitenes vēlreiz aizdomāsies par to, ko viņas grib sasniegt šajā turnīrā!
Es uzskatu, ka, izejot uz laukuma, tev jādomā tikai un vienīgi par konkrēto spēli, nevis uz priekšu, kādas spēles būs... Tas nozīmē, piemēram, ka pret Maltu spēlēšu uz 50 procentiem, bet pēc tam
“ Manuprāt, ir grūti trenēt sievietes un ne katram trenerim tas ir pa spēkam.”