27 ka klubs nesen atklāja jaunu , brīnišķīgu stadionu un arī bāzi . Treniņapstākļi ir ideāli , manas spēlētāja karjeras laikos tādu nebija . Arī klimats pilsētā ir ļoti labs – no marta līdz novembrim ir silts un visu laiku spīd saule .
- Vai esi skatījies arī Latvijas spēlētājus ? - Praktiski jau tāpat visus zinu . Taču mūsu klubs meklē augstāka līmeņa spēlētājus , nekā spēlē Latvijas Virslīgā . Mēs skatāmies spēlētājus , kuri spēlē Eiropas labākajās līgās , un tur Latvijas spēlētāju nav tik daudz .
- Bet savulaik tu pats uz CSKA aizbrauci tieši no Virslīgas ! - Jā , tā bija , bet katram klubam ir sava spēlētāju piesaistes politika . Mūsu kluba politika šobrīd ir skatīties spēlētājus no vadošajiem čempionātiem . Citi klubi skatās spēlētājus no visām līgām . Ja kluba politika pamainīsies , skatīšos arī Virslīgu .
- Vai spēlētāja karjeru nebija žēl beigt tik pēkšņi ? - Nē . Es varēju paspēlēt Skonto , bet tur bija lielas problēmas ar naudu . Nekādu variantu citur man nebija . Arī Krievijas 1 . līgā - ne . Tur es būtu ārzemnieks , un toreiz komandā varēja spēlēt tikai trīs ārzemnieki . Turklāt tur daudzām komandām bija lielas finansiālas problēmas , tika aizkavētas algu izmaksas . Varbūt tikai kādas piecas komandas bija stabilas . Mocīties man negribējās , bija pienācis laiks aiziet . Piedāvājums bija labs , un neko labāku es varēju arī nesagaidīt .
- Izlasē atvadu spēli negribējās nospēlēt ? - Nekad neesmu par to pat domājis . Laiks iet uz priekšu , un tas arī viss . Mana pēdējā spēle izlases sastāvā bija pārbaudes mačs pret Īriju Dublinā , kas diemžēl nebija man tas veiksmīgākais . Tā sanāca , un man nav ko nožēlot .
- Pirmo spēli izlases rindās atceries ? - Jā , mana debija notika 1998 . gada februārī draudzības spēlē pret Gruziju turnīrā Maltā . Toreiz zaudējām ar 1:2 , bet es laukumā izgāju pamatsastāvā . Revazs Dzodzuašvili man uzticējās .
- Toreiz , kad debitēji izlasē , tev bija 19 gadi . Vai karjera iznāca tāda , kādu to toreiz iedomājies ? - Jā . Protams , ka pusaudža gados gribēju spēlēt Barcelona , taču kopumā man sanāca ļoti laba karjera un nenožēloju nevienu pieņemto lēmumu .
- Vai pirms aizbraukšanas uz CSKA tev bija arī citi varianti ārzemēs ? - Bija interese Anglijā , toreiz tur spēlēja daudz mūsu futbolistu , taču nebija nekā konkrēta . CSKA izteica konkrētu piedāvājumu , tas bija ļoti labs klubs , un man nebija grūti pieņemt lēmumu braukt vai nebraukt . Turklāt man nebija vajadzīgs adaptācijas laiks – bija viegli pierast gan pie valodas , gan pilsētas .
- Tevi par perspektīvu sāka uzskatīt ļoti ātri . Vai nebija tā , ka sākotnēji laukumā Skonto sastāvā tevi laida nedaudz avansā ? - Protams , ka toreiz Skonto bija ļoti spēcīga komanda . Un , ja no 11 spēlētājiem viens ir jaunais , perspektīvais – viņš neko sabojāt nevar . Sliktāk nebūs , jo pārējie ir meistarīgi , pieredzējuši vīri . Tāpēc ir normāli , ka komanda piesaista vienu , divus jaunākus spēlētājus , kuri tādējādi blakus pieredzējušajiem var augt . Un no šī procesa iegūst visa komanda .
- Vai zvaigžņu slimības nebija ? - Nebija nevienā brīdī . Labi sapratu , ka neko vēl neesmu izcīnījis un esmu tikai jaunais spēlētājs . Turklāt blakus man spēlēja Jurijs Ševļakovs , kurš neļāva aizmirst , ka ir 20 gadus vecāks , pieredzējušāks un meistarīgāks par mani . Ja būtu bijusi zvaigžņu slimība , būtu no sastāva ārā jau nākamajā dienā un manā vietā spēlētu cits jaunais spēlētājs .
- Sākumā tu biji aizsargs , nevis centra pussargs ! - Jā . Jauniešu komandās spēlēju kā centra aizsargs , bet Skonto pārkvalificējos par labās malas aizsargu . Arī izlasē debitēju kā aizsargs . Par pussargu mani ielika diezgan vēlu – pēc trim sezonām Skonto . Toreiz laukuma centrā spēlēju kopā ar Aleksandru Rehviašvili .
- Vai biji apmierināts ar šo trenera lēmumu pārcelt tevi no aizsardzības uz viduslīniju ? - Man gribējās spēlēt , un tā situācija bija tāda , ka manu viedokli neviens neprasīja . Tas bija trenera lēmums , un es to pildīju . Turklāt vēlāk sapratu , ka laukuma centrā spēlēt ir daudz interesantāk . Vari sākt veidot uzbrukumus , gūt vārtus , bet aizsardzībā šādu iespēju nav .
- Vienreiz Virslīgas spēlē kā aizsargs jau kompensācijas laikā iesiti uzvaras vārtus pret Rēzeknes Vairogu . Tas bija mačs , kurā Skonto bija nomācošs pārsvars , bet bumba negāja un negāja vārtos . - Šo spēli neatceros . Tagad galvā pavisam cita informācija par manu pašreizējo darbu . Lai gan ir , protams , spēles , kuras joprojām atceros . Piemēram , maču viesos pret Daugavpils Dinaburg , kur bija ļoti sīva cīņa un man pēdējās minūtēs izdevās iesist skaistus vārtus . Toreiz Dinaburg bija laba komanda , kuras līderi bija Romāns Grigorčuks un Edgars Burlakovs . Arī vairāki mači pret Liepājas metalurgu ir palikuši atmiņā . Tāpat labi atceros visus
2017 # 1 (# 19 ) | www . lff . lv