7
Hej och hej då , Ojār !*
Ojāru Bušu pēdējo reizi satiku LFF laureātu vakarā 16 . decembrī kinoteātrī Splendid Palace . Tas bija vēl pirms pasākuma sākuma , kad gaiteņos pulcējās daudz ļaužu . Gāju garām , paspiedām viens otram roku , bet nekad nebūtu iedomājies , ka stalto kungu ar allaž labsirdīgo smaidu satikšu pēdējo reizi . Diemžēl pēkšņa smaga slimība mums laupījusi izcilu zinātnieku un futbola līdzjutēju , taču tā nekad nelaupīs to , ko Ojārs aiz sevis atstāja . Viņš sarakstījis neskaitāmus zinātniskos rakstus , piedalījies grāmatu un enciklopēdiju tapšanā . Īsi sakot , valodas un daudzi interesanti to šķērsgriezumi bija viņa profesionālais lauciņš .
Jau tad , kad strādāju laikrakstā Diena , Ojārs man bija izcils palīgs , rakstot par futbolu . Precīzāk sakot , allaž , kad satiku viņu tribīnēs , viņam jau bija pa rokai kāds interesants fakts par gaidāmo spēli . Un viņš allaž zināja – protams , ar zinātnisku pamatojumu , kā pareizi izrunāt viena vai otra leģionāra vārdu , kas devies laukumā kārtējā Virslīgas spēlē . Šajā ziņā Ojārs bija neatsverams palīgs arī valstsvienību mačos . Ojārs spēja komunicēt deviņās , bet lasīja – vismaz 15 valodās . Mums , sarakstoties meilos , pat bija tradīcija sasveicināties zviedriski . Viņam bija daudz sirdij tuvu valodu . Piemēram , lieliski pārvaldīja somu valodu . Godīgi sakot , man dažkārt bija neērti , ka mēdzu kavēt Virslīgas spēļu pirmās minūtes , jo , kad ierados stadionā , Ojārs , kam tas tomēr nebija maizes darbs , bet gan vaļasprieks un dzīvesveids – allaž bija priekšā . Viņam patika apkopot statistiku savam priekam . Un tā lieliski noderēja arī žurnālistiem . Ar savu gadiem ilgi loloto statistikas vācelīti viņš dalījās bieži jo bieži . Ja nokavēju pirmās minūtes , Ojārs allaž varēja izklāstīt , cik sitienu pa vārtiem jau bijis , cik aizmugures vai stūra sitienu . Tagad šī lapu un protokolu jūra ir nonākusi LFF rīcībā , jo Ojāra dzīvesbiedre Sandra to mums ir uzdāvinājusi . Smalki un bagātīgi ar roku veikti pieraksti , kas būs labs mantojums Latvijas futbola vēsturei .
Ojārs ir zaudējums Latvijas futbolam , tāpat kā viņa uzticība šai spēlei . Atvadoties no Ojāra , satiku valodniekus un tās pratējus , un ne visi zināja , ka Buša kungs bijis tik kaismīgs futbola cienītājs . Arī tas raksturo Ojāru . Viņš bija kluss , vairāk darīja , nevis runāja . Ojārs ikdienā strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā . Vienmēr atcerēšos , ka decembrī pirms laureātu vakara nesu viņam ielūgumu , braucu uz 9 . stāvu , kur sastapu daudz grāmatu . Mūsu pēdējais meils , kurā sarakstījāmies , fiksēts 15 . decembrī . Tā virsraksts : “ Tā pati augstceltne ”. Runa , protams , bija par šo Zinātņu akadēmiju . Žēl , ka Ojāru tur vairs nekad nesastapsim ... Viņš no mums šķīrās 3 . janvārī 72 gadu vecumā .
P . S . Ojāram nebija mobilā telefona , tāpēc vai nu sastapu viņu stadionos , vai sarakstījāmies meilā . Mūsu regulārā sarakstīšanās sākās , kad strādāju žurnālā Sporta Avīze . Viņam patika lasīt par futbolu , un es mēdzu sūtīt savus rakstus , kad tie vēl tikai bija ceļā uz tipogrāfiju . Patīkami apzināties , ka tik gaišs un gudrs cilvēks bija pirmais , kurš tos mēdza izlasīt .
Ar cieņu , Ilvars Koscinkevičs
LFF Komunikācijas nodaļas vadītājs
* Sveiks un uz redzēšanos , Ojār ! ( no zviedru valodas – aut . piez .)
2017 # 1 (# 19 ) | www . lff . lv