Latvijas Futbols Marts 2014 | Page 8

Izvietojums un kustība Pretēji manām personīgajām (un domāju - ne tikai manām) prognozēm pirms mača par iespējamo spēlēšanu ar diviem vīriem katrā flangā, Pa- hars deva priekšroku jau iepriekš pārbaudītajai 5-3-2 shēmai ar vertikālu nevis horizontālu uzbrucēju pāri. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad sākumsastāvā devās Juris Laizāns, šoreiz centra pussargu trio bija vairāk vai mazāk vienā līmenī, bez izteikta “en- kura” centra aizsargu priekšā. Formāli piespēļu meistara loma tika uzticēta Artūram Zjuzinam, kurš, būdams dziļi sēdošais centra pussargs, nolaidās ma- zliet zemāk laukumā, kad bumba bija Latvijas izlases aizsargu rīcībā, taču viņš nedarīja to pašu, kad maķedonieši vēla savus uzbrukumu viļņus. Spēlējot bez uzrauga starp aizsardzības un vidējo līniju, bija nepieciešams šo zonu padarīt pēc iespējas šaurāku un blīvāku, citādi riskēja ar to, ka maķedoniešu uzbrūkošie pussargi varētu ekspluatēt sev piešķirtos plašumus. Tāpēc Latvijai aizsardzībā bija jāspēlē kompakti, ko pirmajā puslaikā arī redzējām: pēdējie aizsargi bija pāris metrus priekšā pašu soda laukumam, bet smailes uzbrucējs, kas tobrīd mazliet neierasti bija Šabala, nevis Rudņevs (par to vēlāk), dreifēja savā laukuma pusē pie centra apļa. Ilgtermiņā raugoties, ar kompaktu iz- vietojumu aizsardzībā ir jārēķinās. Ne tikai tāpēc, ka Euro 2016 kvalifikācijā Latvijai pretī stāsies spēcīgi pretinie- ki, bet kaut vai tādēļ, ka 5-3-2 shēmā elementāri trūkst kvantitātes priekšējā līnijā, lai varētu presingot. Tam nepieciešami vismaz četri vīri priekšā. Teorētiski jau ar atspārnu Gabova un Kurakina spēlēšanu augstu varētu pres- ingot tāpat kā pie 4-2-3-1, bet aiz viņiem palikušie brīvie flangi ir pārāk liels risks šādam solim. Pie kā tas var novest, redzējām pirmajā vārtu zaudējumā, neatkarīgi no tā, vai tur bija aizmugures stāvoklis vai ne. Tā vietā jākoncentrējas tam, lai pēc bum- bas zaudēšanas varētu ātri sagrupēties savā aizsardzības modelī, jāsagaida pretinieks pie savas laukuma puses, un tad jāaktivizējas, nedodot pretiniekiem laiku pareizu lēmumu pieņemšanai. Un pirmajā puslaikā problēma jau nebija tajā, ka Latvijas izlase spēlēja zemu, bet gan tajā, ka ne pietiekami aktīvi. Ja ļauj pretiniekam mierīgi šķērsot laukuma centra līniju, tad pēc tam jāliek viņam skriet kā pa karstām oglēm, jāprovocē kļūdas, taču šai ziņā bija grēciņi. “Pašlaik izskatās, ka Artjoms arī 26 gadu vecumā savā kāršu kavā izvilcis vēl vienu trumpi, dažādojot savu spēli un iespējas.” skriet kā pa karstām oglēm, jāprovocē kļūdas, taču šai ziņā bija grēciņi.skriet kā pa karstām oglēm, jāprovocē kļūdas, taču šai ziņā bija grēciņi. Latvijas izlase bija pamatīgi pārblīvējusi laukuma centra zonu, brīvākus atstājot flangus. Tāpēc maķedonieši vairumu savu uzbrukumu veidoja caur flangi- em, kur Gabovs un Kurakins bija praktiski vieni pret diviem pretinieku flanga spēlētājiem. Šādā situācijā bija nepieciešama lielāka palīdzība atspārniem no malējo centra pussargu puses (Fertovam bija jāpalīdz Gabovam, bet Ruginam - Kurakinam), taču abi Treneris A. Riherts apsriež taktiku kopā ar K. Gorkšu lidojuma laikā uz Maķedoniju. salīdzinoši maz kustējās horizontāli, parsvarā dragājot pa vertikālu trajek- toriju uz priekšu un atpakaļ. Arī Zjuz- ina spēlēšanai augstāk starp Fertovu un Ruginu it kā vajadzētu pamudināt pēdējos aktīvāk pārvietoties horizontāli, parsvarā dragājot pa vertikālu trajek- toriju uz priekšu un atpakaļ. Arī Zjuz- ina spēlēšanai augstāk starp Fertovu un Ruginu it kā vajadzētu pamudināt pēdējos aktīvāk pārvietoties horizontāli, ko nevajadzēja darīt, kad zem abiem zemāk spēlēja Juris Laizāns. Marians Pahars uzskata, ka mūsdienu futbolā starpība starp veiksmi un nev- eiksmi nereti ir pārejā no aizsardzības uzbrukumā un otrādi. Akcents uz bum- bas kontroli ir mazliet mazinājies globālā mērogā, lai gan lokālā - Bar- celona, Bayern, Arsenal un vēl dažos konkrētos klubos - tas ir kļuvis par vēl izteiktāku prioritāti. Pārējie savu spēli būvē ap ātru pāreju, mobilu spēli, un tieši to arī izlasē cenšas panākt Lat- vijas valstsvienības treneris. 5-3- 2 shēmā viņa rīcībā ir seši mobili spēlētāji vidū: visi trīs centra pussargi, abi atspārni un otrais uzbrucējs. No šo sešu vīru mobilitātes laukumā pa vertikāli ir atkarīgs arī pretuzbruku- mu potenciāls. Un seši šādi spēlētāji futbolā ir maksimālais iespējamais. Ar pāreju no uzbrukuma aizsardzībā Latvijai šajā mačā problēmu tikpat kā nebija. Tikai pāris reižu maķedonieši aizjoza pretuzbrukumos, kad centra aizsargu trio nepaguva “pievilkties” klāt vidējai līnijai vai pēc stūra sitiena pie mājinieku vārtiem. Savukārt pāreja no aizsardzības uzbrukumā piekliboja. Gan nepietiekamas spēlētāju kustības, gan ne pārāk precīzu piespēļu dēļ.