IGORS STEPANOVS:
“Futbols
manā
dzīvē
vienmēr
bija
pirmajā
vietā.”
Latvijas nacionālajā futbola izlasē
aizvadot
100
spēles,
2011.gada
augustā punktu profesionālā fut-
bolista karjerai valstsvienībā savu
skatītāju
priekšā
Rīgā
pielika
viens no labākajiem valstsvienības
spēlētājiem un aizsardzības balsti-
em Igors Stepanovs. Savulaik kopā
ar Vladimiru Babičevu strādājot FK
“Jūrmala-VV” treneru korpusā, 2012.
gada martā Igors Stepanovs pieņēma
Latvijas Futbola federācijas (LFF)
uzaicinājumu kļūt par Latvijas U-17
jauniešu futbola izlases galveno tren-
eri. Savā otrajā pilnajā kalendārajā
ciklā darbā ar 1997.gadā dzimušajiem
Latvijas futbolistiem pagājušajā gadā
Igors Stepanovs spēja iekļūt UEFA Ei-
ropas U-17 čempionāta Elites raunda
sacensībās, kuras šogad marta nogalē
risināsies Portugālē.
Žurnāla “Latvijas Futbols” pirmajā
numurā piedāvājam iepazīties ar
Igoru Stepanovu tuvāk, uzzināt par
viņa ceļa pirmsākumiem, atcerēties
profesionālā
spēlētāja
karjeras
spožākos mirkļus un svarīgākos
dzīves notikumus, pirms kļūt par Lat-
vijas jauniešu futbola izlases vecāko
treneri.
un kurā klasē gāju… Atceros, ka viņš
toreiz izveidoja pirmo grupu, un tā es
sāku nodarboties ar futbolu. Sākumā,
protams, trenējāmies un spēlējām ti-
kai Ogres vietējā līmenī. Bija brīdis,
kad mani aicināja arī uz basket-
bolu, tomēr tad jau mēs visi sākām
trenēties arvien nopietnāk futbolā,
un par citiem sporta veidiem nācās
pakāpeniski aizmirst,” savus pirmos
soļus futbolā atceras Igors Stepanovs.
“Kas mani piesaistīja tieši futbolam?
Kopumā biju sportisks puisis, mans tēvs
arī bija sportisks cilvēks, lai gan pats
nekad nebija profesionāls atlēts. Viņš
pats agrāk spēlēja volejbolu. Tieši tēvs
bija tas, kurš manī vairoja mīlestību
pret futbolu. Atceros, mēs savulaik
kopā ar viņu braucām klātienē skatīties
Rīgas “Dinamo” hokeja komandas
“Kad spēlējām ar
Barselonu vai Chelsea, arī
mums bija reāli spēcīga
komanda spēlētāju
komplektācijas ziņā. ”
VIKTORS SOPIRINS
““
Pirms kļūt par futbolistu,
bērnībā es nodarbojos ar daudz
un dažādiem sporta veidi-
em. Savulaik pamēģināju spēkus gan
handbolā, gan basketbolā, gan arī
cīņas sporta veidos. Atceros, ka mūsu
skolā Ogrē strādāja pedagogs Anatolijs
Ivanovičs Kožujevs, viņš bija vēstures
priekšmeta pasniedzējs, un viņam
tobrīd radās ideja izveidot arī futbola
sekciju mūsu skolā. Pašlaik gan neat-
ceros, cik man toreiz bija precīzi gadu
spēles, braucām atbalstīt Rīgas “Dau-
gava” meistarkomandu PSRS 1.līgas
čempionāta spēlēs galvaspilsētā. Varbūt
tāpēc man mīlestība pret futbolu un
sportu kā tādu man nāca arī ģenētiskā
līmenī, un, kā jau teicu, tēva atbalsts
bija noteicošais sportiskā dzīvesveida
pirmsākumos manā bērnībā. Dzīvojot
Ogrē, vienlaikus bērnībā bija iespējams
nodarboties ar vairākiem sporta veidi-
em. Kā jau visi bērni, spēlējam futbolu
un hokeju arī mūsu mājas pagalmā.