Izvietojums un kustība
Pretēji manām personīgajām (un
domāju - ne tikai manām) prognozēm
pirms mača par iespējamo spēlēšanu
ar diviem vīriem katrā flangā, Pa-
hars deva priekšroku jau iepriekš
pārbaudītajai 5-3-2 shēmai ar vertikālu
nevis horizontālu uzbrucēju pāri.
Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad
sākumsastāvā devās Juris Laizāns,
šoreiz centra pussargu trio bija vairāk
vai mazāk vienā līmenī, bez izteikta “en-
kura” centra aizsargu priekšā. Formāli
piespēļu meistara loma tika uzticēta
Artūram Zjuzinam, kurš, būdams dziļi
sēdošais centra pussargs, nolaidās ma-
zliet zemāk laukumā, kad bumba bija
Latvijas izlases aizsargu rīcībā, taču
viņš nedarīja to pašu, kad maķedonieši
vēla savus uzbrukumu viļņus. Spēlējot
bez uzrauga starp aizsardzības un
vidējo līniju, bija nepieciešams šo zonu
padarīt pēc iespējas šaurāku un blīvāku,
citādi riskēja ar to, ka maķedoniešu
uzbrūkošie pussargi varētu ekspluatēt
sev piešķirtos plašumus. Tāpēc Latvijai
aizsardzībā bija jāspēlē kompakti, ko
pirmajā puslaikā arī redzējām: pēdējie
aizsargi bija pāris metrus priekšā pašu
soda laukumam, bet smailes uzbrucējs,
kas tobrīd mazliet neierasti bija Šabala,
nevis Rudņevs (par to vēlāk), dreifēja
savā laukuma pusē pie centra apļa.
Ilgtermiņā raugoties, ar kompaktu iz-
vietojumu aizsardzībā ir jārēķinās. Ne
tikai tāpēc, ka Euro 2016 kvalifikācijā
Latvijai pretī stāsies spēcīgi pretinie-
ki, bet kaut vai tādēļ, ka 5-3-2 shēmā
elementāri trūkst kvantitātes priekšējā
līnijā, lai varētu presingot. Tam
nepieciešami vismaz četri vīri priekšā.
Teorētiski jau ar atspārnu Gabova un
Kurakina spēlēšanu augstu varētu pres-
ingot tāpat kā pie 4-2-3-1, bet aiz
viņiem palikušie brīvie flangi ir pārāk
liels risks šādam solim. Pie kā tas
var novest, redzējām pirmajā vārtu
zaudējumā, neatkarīgi no tā, vai tur
bija aizmugures stāvoklis vai ne. Tā
vietā jākoncentrējas tam, lai pēc bum-
bas zaudēšanas varētu ātri sagrupēties
savā aizsardzības modelī, jāsagaida
pretinieks pie savas laukuma puses, un
tad jāaktivizējas, nedodot pretiniekiem
laiku pareizu lēmumu pieņemšanai. Un
pirmajā puslaikā problēma jau nebija
tajā, ka Latvijas izlase spēlēja zemu, bet
gan tajā, ka ne pietiekami aktīvi. Ja ļauj
pretiniekam mierīgi šķērsot laukuma
centra līniju, tad pēc tam jāliek viņam
skriet kā pa karstām oglēm, jāprovocē
kļūdas, taču šai ziņā bija grēciņi.
“Pašlaik izskatās, ka
Artjoms arī 26 gadu vecumā
savā kāršu kavā izvilcis vēl
vienu trumpi, dažādojot
savu spēli un iespējas.”
skriet kā pa karstām oglēm, jāprovocē
kļūdas, taču šai ziņā bija grēciņi.skriet
kā pa karstām oglēm, jāprovocē kļūdas,
taču šai ziņā bija grēciņi.
Latvijas izlase bija pamatīgi pārblīvējusi
laukuma centra zonu, brīvākus atstājot
flangus. Tāpēc maķedonieši vairumu
savu uzbrukumu veidoja caur flangi-
em, kur Gabovs un Kurakins bija
praktiski vieni pret diviem pretinieku
flanga spēlētājiem. Šādā situācijā
bija nepieciešama lielāka palīdzība
atspārniem no malējo centra pussargu
puses (Fertovam bija jāpalīdz Gabovam,
bet Ruginam - Kurakinam), taču abi
Treneris A. Riherts apsriež taktiku kopā ar K. Gorkšu lidojuma laikā uz Maķedoniju.
salīdzinoši maz kustējās horizontāli,
parsvarā dragājot pa vertikālu trajek-
toriju uz priekšu un atpakaļ. Arī Zjuz-
ina spēlēšanai augstāk starp Fertovu
un Ruginu it kā vajadzētu pamudināt
pēdējos aktīvāk pārvietoties horizontāli,
parsvarā dragājot pa vertikālu trajek-
toriju uz priekšu un atpakaļ. Arī Zjuz-
ina spēlēšanai augstāk starp Fertovu
un Ruginu it kā vajadzētu pamudināt
pēdējos aktīvāk pārvietoties horizontāli,
ko nevajadzēja darīt, kad zem abiem
zemāk spēlēja Juris Laizāns.
Marians Pahars uzskata, ka mūsdienu
futbolā starpība starp veiksmi un nev-
eiksmi nereti ir pārejā no aizsardzības
uzbrukumā un otrādi. Akcents uz bum-
bas kontroli ir mazliet mazinājies
globālā mērogā, lai gan lokālā - Bar-
celona, Bayern, Arsenal un vēl dažos
konkrētos klubos - tas ir kļuvis par vēl
izteiktāku prioritāti. Pārējie savu spēli
būvē ap ātru pāreju, mobilu spēli, un
tieši to arī izlasē cenšas panākt Lat-
vijas valstsvienības treneris. 5-3-
2 shēmā viņa rīcībā ir seši mobili
spēlētāji vidū: visi trīs centra pussargi,
abi atspārni un otrais uzbrucējs. No
šo sešu vīru mobilitātes laukumā pa
vertikāli ir atkarīgs arī pretuzbruku-
mu potenciāls. Un seši šādi spēlētāji
futbolā ir maksimālais iespējamais.
Ar pāreju no uzbrukuma aizsardzībā
Latvijai šajā mačā problēmu tikpat kā
nebija. Tikai pāris reižu maķedonieši
aizjoza pretuzbrukumos, kad centra
aizsargu trio nepaguva “pievilkties”
klāt vidējai līnijai vai pēc stūra sitiena
pie mājinieku vārtiem. Savukārt pāreja
no aizsardzības uzbrukumā piekliboja.
Gan nepietiekamas spēlētāju kustības,
gan ne pārāk precīzu piespēļu dēļ.