no laukiem, drusku pāraudzis.” Tā
nu es ar viņiem tur tusēju, trenējāmies, kapājām ar viņiem kopā,
tāpat arī dušās gāju un visu darīju
to, ko viņi. Un tad man nenormāli
kruti likās tas viss, kā viņi strādā
treniņos. Gan viss par attieksmi,
gan latviešu valodu, to, ka skola
ir pirmajā vietā, un ja nav skola,
tad nav futbols. Tas man viss
likās ļoti spēcīgi un arī tas, ka visi
krievi, latvieši, kas tur bija, viņi
visi runāja latviski. Tas viss man
bija tāds „wow”, cik spēcīgs ir viss,
ko viņi dod tiem jaunajiem tieši
dzīvei.
- Kristiān, tu visu laiku tagad
klausies, došu tev arī vārdu.
Kurā brīdī tev apstājās tāds
nopietnais futbols?
- K.K.: Nē, viss kārtībā, man pašam ļoti interesanti. Bet viss beidzās ar to, ka es divas reizes pēc
maijs 2016 | www.lff.lv
kārtas salauzu ribas. Sanāca, ka
praktiski visa sezona bija jāizlaiž.
- Līdz cik nopietnam līmenim
tu biji aizspēlējies?
- K.K.: Es tā īsti precīzi šobrīd
pat vairs neatceros, bet man
šķiet, ka tā bija pat 1. līga.
- A.K.: Bet nu vismaz viņš visos
Rīgas stadionos ir spēlējis.
- K.K.: Jā, tā parasti ir, ka mēs
braukājam ar riteņiem un: ā, te ir
spēlēts, te ir spēlēts.
- A.K.: Mēs tā mēdzam braukāt pa Rīgu un tad pat vietās,
kur stadionu sen vairs nav, viņš
man stāsta, kā viņš tur ir spēlējis
(smejas).
- K.K.: Man laikam bija kādi
deviņpadsmit un tajā laikā jau
nebija diži daudz nekādas digitālās ierīces, līdz ar to liecības par
to laiku ir baigi maz. Turklāt arī
internetā esmu meklējis, bet nav
ne tabulu, nekā. Pirmo reizi es
tās ribas salauzu zāles treniņā.
Piezemējos smuki uz sāna. Tad
divus mēnešus izlaidu, aizgāju uz
treniņu un pēdējās piecas treniņa
minūtes iegāju vārtos. Atkal slaidi
nolikos uz to pašu sānu un atkal
salauzu to pašu vietu, un sapratu,
ka jātaisa pauze. Un, tā kā man
jau šajā sfērā bija visādi paralēlie
darbiņi pa vakariem, tad nākamajā reizē, kad biju saārstējies
un satiku treneri, un viņš aicināja atpakaļ, sapratu, ka nevaru
vairs apvienot. Visi treniņi bija
darbdienu vakaros, kad visiem
beidzās darbs, bet man tajā laikā
darbs tikai sākās. Tad arī nolēmu,
ka štrunts ar visu, un turpmāk
uzspēlēšu ar čomiem prieka pēc
un visādos amatieru turnīros. Bet
redz kā, labi, ka aizgāju šo ceļu.
- A.K.: Tagad viņš ir ezīšu divkārtējais uzvarētājs.