19
Tādi bija mūsu sportiskie panākumi un pieredze šajā turnīrā, taču tagad par Japānas
futbola pozitīvajām īpašībām.
Pirmais, ko gribas atzīmēt, ir
apbrīnojamā cieņa un respekts vienam pret otru visos
līmeņos – bērni savā starpā,
vecāki pret treneriem un
tiesnešiem, treneri pret tiesnešiem, bērni pret vecākiem,
treneriem un pretiniekiem.
Šis bija milzīgs kultūršoks, un
gribētos piedzīvot to dienu arī
Latvijā, kad mēs spētu viens
otru cienīt un mīlēt, nomest
nost personīgās ambīcijas un
emocijas, sniegt viens otram
palīdzīgu roku un apzināties,
ka tas ir tikai bērnu futbols
un vienmēr tajā kāds mācī-
sies. Mācīsies gan tiesneši,
gan treneri, gan arī bērni
un vecāki. Nosodīt no malas
citam citu nav ļauts, un tas ir
jāmaina. Tikai tā mēs spēsim
viens otru cienīt tik ļoti, kā
“Japāņu bērni pēc
sāpīgiem zaudējumiem
ļoti emocionāli raud. Šo
procesu viņi dara kolektīvi
kādu noteiktu brīdi līdz
kapteinis pieceļas (..)”
to dara Japānā. Visu dienu
laikā nebija neviens incidents
no iesaistīto pusēm. Lai arī
brīžiem tiesnešu lēmumi bija
nepareizi, neviens uz viņiem
nebļāva. Vecāki vēroja savu
bērnu spēli un neiejaucās
futbola procesā, izņemot līdzi
jušanu. Treneri mīl savus bērnus un nekad nepaceļ uz tiem
dusmīgu balsi.
Cieņa vienam pret otru bērnu
starpā ir milzīga. Neatkarīgi
no rezultāta japāņu tradicionālā cieņas izrādīšana ir
apskaužama. Japāņu bērni
pēc sāpīgiem zaudējumiem
ļoti emocionāli raud. Šo procesu viņi dara kolektīvi kādu
noteiktu brīdi, līdz kapteinis
pieceļas, uzmundrina visus,
savāc mantas un dodas prom.
Svarīgi ir neturēt emocijas
sevī, bet nekautrēties tās izrādīt apkārtējai pasaulei.
Turnīrs tika aizvadīts uz jaujūnijs 2016 | www.lff.lv