17
Iekārtojamies mazā kūrortā, kurā reti kad
iegriežas ārvalstnieki. Šī iemesla dēļ visi uzraksti, ēdienu apraksti un pārējie sadzīviskie
elementi bija tikai japāņu valodā. Te arī ik pa
laikam apmetas Japānas futbola izlases, jo pa
vidu atrodas futbola laukums, kā arī nedaudz
nostāk vairāki mazie laukumi. Apkārt pilnīgs
miers, meži un termālie avoti. Tiekam sadalīti dzīvošanai mājiņās. Latviešus nošķiram un
integrējam starp japāņiem, lai izveidojas ciešāka
saikne un iemācās veidot attiecības bez valodas.
Tas izdodas.
Paši japāņu bērni guļ uz grīdas jeb tatami.
Tukša, īpaša istaba bez mēbelēm, kurā tiek
iekārtotas guļvietas. Liepājnieki tiek pie ērtām,
mums zināmajām gultām. Ēdienkartē ir vien
nedaudz kaut kas mums pazīstams, bet lielākā
daļa sastāv no īpatnējām un eiropietim savādām
lietām. Neliela daļa mūsu garšas un smaržas
kārpiņām bija pilnīgi nederīga un neizprotama.
Parasti vaicā, vai nepārtraukti ēdām suši? Nē,
tie bija retos gadījumos, bet no suši paveidiem
visbiežāk tikām pie maguro, sake un tai, kā arī
brokastīs, pusdienās un vakariņās regulāri tika
ēsta populārā miso zupa.
Tā kā latvieši un japāņi bija savā starpā apraduši, bija pienācis laiks bērnus izglītot un samazināt valodas barjeru. Devāmies atspirdzinošā
jūnijs 2016 | www.lff.lv