atcerētos, ka visu laiku ir
jāmācās. Zinu, ka viņi to
arī dara. Par jauno treneru paaudzi runājot, vienīgā problēma ir tā, ka viņu
ir daudz, un baidos, ka
visiem vienkārši Latvijā
varētu nepietikt komandu...
- Vai arī esošā spēlētāju paaudze var atkārtot
2004. gada izlases modeļa
panākumus?
- Ja komanda būs vienota,
ja Paharam izdosies izveidot tādu komandu, tad
var. Visiem spēlētājiem ir
jāspēlē ar dvēseli. Ja tas
būs, tad, protams, notikt
var viss. Trenerim arī ir
jāpaliek uzticīgam savam
redzējumam un nav jāietekmējas no cilvēkiem
no malas. Jo viņš ir treneris un atbild par rezultātu. Viņam pašam viss ir
jāpierāda un jāsasniedz.
Un tālāk jau laiks visu saliks pa vietām. Arī 0 pret 6
pret Nīderlandi nav nekas
traģisks, tā apdedzināties
var gadīties visām komandām. Atceros, kā laikā, kad
biju kopā ar Latvijas izlasi,
mēs 1992. gadā ar 0 pret 5
Seviļā zaudējām Spānijas
izlasei. Pēc pirmā puslaika bija 0 pret 0, bet otrajā
ielaidām piecus. Lai gan
jau pēc pirmā puslaika,
kad puiši nāca uz ģērbtuvēm un es ieskatījos viņu
acīs, man kļuva skaidrs,
ka viss ir beidzies. Viņu
acīs bija tukšums, viņi
jau bija atdevuši sevi visu.
Pirmo puslaiku sitāmies,
cik varējām, bet tālāk
pretoties vairs nespējām.
Spānija nedaudz pielika,
ieslēdza citus apgriezienus,
un mums jau vairs nebija vispār nekādu izredžu.
Mūs toreiz iznīcināja.
- Vai taisnība, ka 2004.
gada paaudzes sasniegumos nenovērtēts ir nelaiķa Kārļa Īviņa ieguldījums?
- Īviņa ieguldījums bija
liels, par to šaubu nav. Tas
viss deva rezultātus. Bet
nedrīkst aizmirst, ka toreiz
izlasē tiešām spēlēja ļoti
meistarīgi spēlētāji. Šobrīd
Paharam nākas strādāt ar
pavisam citādu komandu.
Tie ir divi pavisam dažādi
līmeņi. Tomēr ir cerība, ka
izlasē ienāks jaunie puiši
un tā iespēlēsies. Jo jauno
tagad ir ļoti daudz. Tikai
jautājums ‒ kā viņus noturēt futbolā un nepazaudēt.
“Es apprecējos tikai
57 gadu vecumā,
tāpēc varēju sevi visu
atdot futbolam.”
- Vai jūs kā treneris esat
sevi realizējis?
- (Ilgi domā.) To ir grūti
tā pateikt. It kā esmu bijis lielās izlases galvenā
trenera palīgs, esmu bijis
ar jauniešiem, ar bērniem,
trenējis Virslīgas komandu, izcīnījis Latvijas kausu... Es nezinu. Man karjerā vienmēr ir bijis tā, ka
līkne nekad neiet tikai uz
jūnijs 2015 | www.lff.lv