ja 16 gadu vecumā, reizē ar Gati Kalniņu, izbraukuma spēlē pret Ventspili. Interesanti arī, ka 2003. gadā
Gaujas sastāvā virslīgā laukumā plecu pie pleca cīnījās Savaļnieks vecākais — Dzintars — ar dēlu Niku.
Šogad valmierieši Komanda.lv 1. līgas turnīru
iesākuši teju nevainojami. Pirmajās desmit spēlēs gūtas astoņas uzvaras, viens neizšķirts un viens zaudējums. Vērtīgākā no trīs punktu spēlēm padevusies
savā laukumā 7. kārtā pret RFS (1:0). Visas uzvaras
gan nav bijušas tik galvu reibinošas kā vairums
turnīra tabulas tuvākās sāncenses FC Caramba/Dinamo iespētās, tomēr, kā zināms, punktu skaitu tabulā
pēc iesistajiem vārtiem nemēra.
«Tas, ka visus uzvaram, domāju, uz komandu sliktu
iespaidu nav atstājis. Carambai šajā ziņā ir grūtāk,
jo viņi daudzas spēles uzvar ar ļoti lielu vārtu starpību, tāpēc brīžiem nekoncentrējas, arī treniņos zūd
stimuls strādāt. Mums šīs uzvaras ir ar minimālu
pārsvaru, un tā pat ir labāk, jo neļauj komandai atslābt, visas uzvaras nākušas ar mazu stresa pieskaņu,»
abu komandu līdzšinējās gaitas čempionātā komentē
Veinbergs. «Galvenais, lai čaļi nesalasās par daudz
un nesapņo, ka viņi jau ar vienu kāju ir tur. Arī citas
konkurentes nesnauž, Rēzekne un RFS jau nekur nav
pazudušas, tepat jau viņas ir. Personīgi uzskatu, ka
Liepāja (9. kārtā abu starpā 0:0) mums ir viena no
neparocīgākajām pretiniecēm.»
Komandas labie rezultāti nav nejaušība, jo zem
tiem slēpjas labi veikts treniņu darbs starpsezonā.
Šogad arī treniņu apmeklējums \