skaņdarbs jāizpilda te skanīgāk,
te klusāk, te asāk, te dziedošāk
un tā tālāk. Taču tas, kas notiek
stadionā, man joprojām ir tāds
neskaidrs fenomens. Man vienmēr ir licies interesanti, kas to
visu aizsāk un kā to pārņem tie
50–60 tūkstoši līdzjutēju.
- Parasti fanu priekšā stāv
spokesman (līdzīgi kā diriģents), kurš visu sāk un
diriģē.
- Jā, bet vienalga. Viņam var
būt mikrofons, viņam var būt
vienkārši skanīga balss, tā var
būt grupiņa, piemēram, 5–10
cilvēku sastāvā vai atsevišķas
sektoros izvietotas personas,
bet tas ātrums, kādā dziesma
pārņem visus līdzjutējus un
tiek turpināta, ir suģestējošs.
Man kā mūziķim tas vienmēr
ir licies sava veida pozitīvs
triks – kā to dabūt gatavu;
tam visam ir milzīga enerģija. Nereti arī sportisti norāda,
ka līdzjutēji ir milzīgs spēks,
kas dzen uz priekšu. Būtu
interesanti papētīt, kas ir šis
virzošais spēks – tieši konkrēta dziesma vai klaigāšana. Es
domāju, ka dziedāšana noteikti
iedvesmo vairāk nekā vienkārši
bļaustīšanās.
- Vai pašam ir izdevies
pieredzēt ko tādu?
- Diemžēl nē. Tik milzīgā
stadionā es neesmu bijis.
Vairākkārt esmu cerējis
piedzīvot spēli lielā stadionā,
taču vienmēr ir gadījušies
šķēršļi, piemēram, nesen biju
Amsterdamā, kad tur bija
ieplānota Ajax spēle, bet diemžēl tieši tajā vakarā bija jāvada
mēģinājums. Tomēr es vēl
neesmu atmetis cerības, jo noteikti vēlētos to piedzīvot.
- Pirms Latvijas futbola izlases
spēlēm vienmēr tiek spēlēta
Latvijas himna. Vai tu būtu
gatavs ar kori to dziedāt?
- Tas noteikti būtu piedzīvojums. Kaut kas līdzīgs jau ir
bijis, proti, himnu ir spēlējis
orķestris, dziedājuši solisti,
kāpēc to nevarētu darīt arī
koris? Galvenais, lai tam
pievienojas arī līdzjutēji, lai
himna izskan kopīgi, jo tajā
brīdī, manuprāt, konkrētais
kora vai dziedātāja priekšnesums nav būtisks, galvenais ir
radīt kopīgas dziedāšanas sajūtu
ar visiem pārējiem līdzjutējiem
un skatītājiem. Bet līdz šim ar
jūnijs 2015 | www.lff.lv