Tik bezpalīdzīga, kā rāda rezultāti,
RABA gan nebija. Šketovs ir zināms kā
treneris, kurš vārtsargu pret piekto lau-
kuma spēlētāju, ja nepieciešams, var
nomainīt kaut pirmajā puslaikā. Vai
arī, kā redzējām pirms gada, ir gatavs
vārtsargu pagarinājumā nomainīt…
pat pie neizšķirta rezultāta. Līdzīgi kā
Šketovam šāds solis maksāja titulu
iepriekšējā pavasarī, tā vārtsarga maiņa
un iešana uz visu banku neatmaksājās
arī šoreiz. RABA bez vārtsarga spēlēja,
zaudējot pat ar mīnus seši un mīnus
septiņi, tomēr izlieto ūdeni sasmelt
jau bija par vēlu. “Nikars” perfekti
aizstāvējās un pretuzbrukumos RABA
zārkā sadzina vienu naglu pēc otras.
Aigars Bondars un Arnaldu
Pereira – finālsērijas neredzamie
varoņi?
Nu jau vairākus gadus ierasts, ka abās
komandās toni nosaka ārzemnieki.
Īpaši izteikti tas bija “Nikarā” - tā rindās
bija četri augsta līmeņa leģionāri,
kuri sērijas pirmajā mačā arī veidoja
triecienmaiņu. Pēcāk sērijas gaitā tā
dažādu iemeslu dēļ gan tika izjauk-
ta, visbiežāk blakus trim leģionāriem
spēlējot Igoram Dacko. Žardels guva
sešus vārtus, Arnaldu Pereira - četrus,
bet Ze Marija un Veve guva attiecīgi
trīs un divus vārtus. Pavisam kopā
leģionāru četrotne guva 15 no koman-
das 27 vārtiem (55,6%), tomēr sērijas
atslēga un RABA pretestības trūkums,
iespējams, slēpās pavisam citur ne-
vis meistarīgo leģionāru pārākumā
un arī ne Dacko milzīgajā enerģijā un
neprognozējamības efektā, kuru viņš