- Atceraties tās divas spēlēs, kad izgājāt laukumā Premjerlīgā – pret West Ham un pret Bradford?- Es vairāk atceros to, ka mūžīgi sēdēju uz rezervistu soliņa.( iesmejas) Mani pat komandā iesauca par cilvēku, kurš ir apmeklējis visus Anglijas stadionus. Ļoti bieži tiku pieteikts mačam kā rezervists, bet tikai divas reizes tiku uzlaists laukumā.
- Kad ieradāties klubā, vietējie žurnālisti Jūs nosauca par cilvēku ar divām sirdīm. Kāpēc tā?- Varēju izturēt lielas fiziskas slodzes. Bija brīdis, kad atrados patiešām ļoti labā formā, taču mani vienalga neizmantoja un nedeva iespēju. Kāpēc – man tā arī neviens nepateica. Tur jau tādas lietas nesaka – saka, esi labs, viss kārtībā, bet spēlēt tu nespēlēsi. Kāpēc – to neviens nepaskaidro.
- Nenožēlojat to, ka devāties tieši uz Southampton?- Nē, tā bija lieliska pieredze. Cik Latvijā vispār ir cilvēku, kas Premjerlīgā ir nospēlējuši kaut vienu spēli? Marians Pahars, Andrejs Štolcers, Igors Stepanovs un Kaspars Gorkšs. Kopā esam pieci cilvēki, tas ir viss. Dod, Dievs, kādam no pašreizējās paaudzes futbolistiem aizbraukt uz turieni un nospēlēt kaut vienu maču. Tur ir ļoti augsts līmenis, vienkārši vājprātīgs līmenis. Es to izjutu pat tajās dažās minūtēs, kurās tur izgāju laukumā.
- Kā pēc tam nokļuvāt Dānijas kluba Viborg?- Šo komandu atrada mans aģents. Bija divi varianti – Austrijas Pasching un Dānijas Viborg. Es izvēlējos Dāniju.
Dānijā bija ļoti labs līmenis, interesants futbols, tur bija vienkārši vājprātīgi fiziski smagi treniņi, pat cilvēkam ar divām sirdīm.( smejas) Sākumā nesapratu, kā viņi to var izturēt, acīmredzot ir saglabājies kāds vikingu gēns.
- Jūs uz turieni ņēma kā līderi?- Jā. Es arī visu laiku spēlēju, mani visu laiku izmantoja. Tur es divu gadu laikā kārtīgi izspēlējos. Droši vien šis bija mans veiksmīgākais karjeras laiks, man patika, ka tur starp klubu līmeni nav tik lielas atšķirības kā daudzās citās līgās. Mēs varējām aizķert spēles arī Brondby vai Copenhagen. Parasti tabulā turējāmies piektajā vai sestajā vietā.
“ Pašam vislabāk vienmēr paticis spēlēt uzbrukumā, komanda uz tevi spēlē, un tev tikai jāmeklē sava iespēja.”
- Kāpēc tur nepalikāt un aizbraucāt uz Austriju?- Treneris mani ļoti gribēja paturēt un teica, ka izdarīs visu, lai es paliktu. Taču es nevienojos ar kluba prezidentu par kontrakta nosacījumiem. Viņiem ir ļoti sarežģīta nodokļu sistēma, tur nav tā, ka tu zini savu likmi, tur ir tā, ka saņem savu algu un gada beigās tev pasaka tavu nodokļu likmi. Es tajā negribēju iesaistīties, teicu, ka gribu zināt, cik saņemšu, un tas bija punkts. par kuru nevienojāmies. Dažādās līgās sistēmas ir dažādas. Piemēram, man pirms kāda laika atnāca papīrs no Anglijas, kurā bija rakstīts, ka futbolistiem no 35 gadu vecuma pienākas